Onkoloģijas centrā veikta unikāla operācija pacientam ar aizkuņģa dziedzera vēzi  (1)

Aizkuņģa dziedzera vēzis ir viens no agresīvākajiem vēža veidiem ar viszemāko dzīvildzi – no neoperētiem pacientiem tikai 6 procenti nodzīvo 5 gadus, bet no radikāli izoperētajiem pacientiem piecus gadus nodzīvo jau 20 līdz 25 procenti.

Aizvadītājā nedēļā 11 stundu ilgā operācijā kādam 76 gadus vecam vīrietim tika veikta pankreatoduodenālā rezekcija jeb aizkuņģa dziedzera rezekcija (ķirurģiska izņemšana), kas ir viena no sarežģītākajām operācijām abdominālajā ķirurģijā, jo tās laikā jāveic aizkuņģa dziedzera galviņas, divpadsmitpirkstu zarnas, žultsvada un žultspūšļa, daļēja kuņģa un tievo zarnu rezekcija, pēc tam savienojot tievās zarnas ar aizkuņģa dziedzeri, kuņģi un žultsvadu.

Konkrētais gadījums bija vēl sarežģītāks, jo vienlaikus tika veikta arī tievo zarnu apzarņa vēnas un aknu vārtu vēnas rezekcija, to aizvietojot ar augšstilba virspusējo vēnu. Šobrīd pacients vispārējā apmierinošā stāvoklī turpina ārstēšanos Latvijas Onkoloģijas centra Mīksto audu un abdominālās ķirurģijas nodaļā.

Pacients 2015. gada decembra beigās pirmo reizi tika stacionēts Vidzemes slimnīcā ar dzelti, bet janvārī pārvests uz Latvijas Onkoloģijas centru. Ņemot vērā to, ka operējot pacientu ar dzelti, izteikti pieaug komplikāciju skaits un mirstība, kopējā žultsvadā tika ievietots stents (cauruļveida protēze), lai atjaunotu žults atteci un mazinātu dzelti. Līdz ar stāvokļa normalizēšanos pacients tika sagatavots radikālai operācijai.

Operāciju veica dr. med. Armands Sīviņš, asistēja dr. Sergejs Gerķis, dr.Ivans Jelovskis, dr. Kristiāns Meidrops, anestezioloģe Ilana Šapiro, operāciju māsa Ina Budņikova un anestēzijas māsas Ļubova Ameļkina un Jeļena Gučika. Šī bija arī unikāla iespēja jaunajiem rezidentiem gūt pieredzi augstākās sarežģītības operācijā, kāda ir iespējama vien universitātes slimnīcā.

Pasaulē ilgstoši pacientus, kuriem aizkuņģa dziedzera vēzis ieauga lielajos asinsvados – apzarņa vēnā vai artērijā, kas atrodas zem aizkuņģa dziedzera – uzskatīja par neoperējamiem, jo pirmie mēģinājumi rezecēt asinsvadus kopā ar aizkuņģa dziedzeri rezultējās ar augstu komplikāciju skaitu un nepalielināja dzīvildzi. Arī viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem Stīvs Džobs nomira no šīs slimības.

Tikai pēdējo 10 gadu laikā, uzlabojoties ķirurģiskajai tehnikai un iespējām, kā arī intensīvajai terapijai pirms un pēc operācijas, pasaulē sāka veikt aizkuņģa dziedzera operācijas "robežgadījumos", kad standarta ķirurģiskā procedūra tika papildināta ar asinsvadu rezekciju un rekonstrukciju. Tieši šāda unikāla operācija sekmīgi veikta arī Rīgas Austrumu slimnīcā. Pēdējos gados publicētie pētījumi ir pierādījuši, ka šādām operācijām ir līdzvērtīgi dzīvildzes un komplikāciju biežuma rādītāji standarta tehnikai, kā arī pārliecinoši labāki rezultāti par gadījumiem, kad veikta paliatīva operācija, lai novērstu audzēja izraisītās komplikācijas. Paliatīvu operāciju gadījumā vidējā dzīvildze ir 3-6 mēneši, radikāli operētiem pacientiem tā var sasniegt 18–20 mēnešus.

Latvijā gada laikā šis vēža veids tiek diagnosticēts aptuveni 380 pacientiem. Operācija joprojām ir vienīgā iespējamā radikālā ārstēšanas metode, taču diagnozes brīdī radikāli operējami ir mazāk nekā 15–20 procenti pacientu. Staru un ķīmijterapija ir mazefektīvas. Slimības gaita ilgstoši ir asimptomātiska un laikā, kad pacientam parādās pirmās sūdzības – dzelte vai izteikts sāpju sindroms – audzējs vairs nav ķirurģiski ārstējams, jo ir attīstījušās attālas metastāzes vai audzējs ir lokāli izplatīts un ieaudzis apkārtējos asinsvados vai orgānos.