Pamosties ne savā gultā – kāpēc cilvēki staigā pa miegam un kad jāsāk uztraukties?

Staigāšanu miegā sauc arī par mēnessērdzību. Tā ir miega slimība, kad cilvēks naktī pieceļas un staigā, lai gan joprojām ir aizmidzis. Tas parasti notiek, kad cilvēks no dziļā miega posma pāriet uz vieglāku stadiju vai jau ir pamošanās stadijā. Mēnessērdzīgais nesaprot, ko viņš dara, un pēc pamošanās notikušo galvenokārt neatceras. 

Staigājot miegā, cilvēks bieži vien var veikt dažādas sadzīviskas darbības vai pat kļūt neadekvāts. Ir novērots, ka mēnessērdzīgie var ieturēt maltīti, gluži kā to darītu dienas laikā, pārvietot mēbeles, runāt, saģērbties. Tomēr ir arī gadījumi, kas var apdraudēt gan paša mēnessardzīgā veselību, gan apkārtējos, jo cilvēks šādā stadijā var izkāpt pa logu, pat iesēsties automašīnā, kā arī veikt citas, normālos apstākļos nepieņemamas darbības.   

Pēc pamošanās cilvēks neko neatceras, tāpēc tas brīdis bieži vien var būt ļoti mulsinošs. Tomēr ir arī gadījumi, kad cilvēki labi atceras, ko darījuši. 

Mēnessērdzība lielākajā daļā gadījumu tiek novērota bērniem vecumā no četriem līdz astoņiem gadiem. Tomēr staigāšana miegā nav izslēgta arī pieaugušajiem, bet tad tas var būt saistīts ar citām veselības problēmām. Vīriešiem šādā stāvoklī ir vairāk izteikta agresīva uzvedība nekā sievietēm. 

Ja nakts laikā gadās sastapt kādu mēnessērdzīgo, tad centies viņu lēnām novirzīt atpakaļ uz gultu un nolikt gulēt.  

Iespējamie cēloņi staigāšanai miegā