Ikvienam no mums ikdienā ir nepieciešams līdzcilvēku emocionālais atbalsts. Savas problēmas mēs pārrunājam gan ar draugiem, gan ģimenes locekļiem, gan partneri. Tomēr ir reizes, kad ar tuvinieku atbalstu vien nepietiek, jo nācies saskarties ar pārāk sarežģītu jautājumu. Tāpat jāpatur prātā, ka arī tavi mīļie reizēm var justies slikti. Viņi ne vienmēr spēj savu dzīvi novirzīt otrajā plānā, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu.

Reizēm dzīvi un emociju pasauli iespējams sakārtot tikai ar speciālista palīdzību. Iedvesmojoties no "Huffpost", piedāvājam iepazīties ar pazīmēm, kas liecina – tev jāvēršas pie terapeita.

Visas tavas emocijas ir ļoti spēcīgas

Ikviens no mums reizēm skumst, reizēm priecājas, reizēm ir dusmīgs un jūt citas emocijas. Tomēr cik spēcīgas ir šīs emocijas un cik bieži mainās tavs garastāvoklis? Vai tas būtiski ietekmē tavas darbaspējas un traucē normāli veikt ikdienas darbus? Ja regulāri jūti neizturamas dusmas un skumjas, kas šķietami paralizē tavu spēju domāt par kaut ko citu, rada panikas lēkmes un liek tev izvairīties no sabiedrības un lietām, kas agrāk sagādāja patiku, iespējams, tā ir zīme, ka pati saviem spēkiem vairs galā netiec un tev ir jāapmeklē psihoterapeits.

Tu saskāries ar traumatisku pieredzi un nevari pārdzīvot notikušo

Tuvinieka zaudēšana, šķiršanās, atlaišana no darba – tās ir tikai dažas no situācijām, ko varētu uzskatīt par smagu un pat traumatisku pieredzi. Negaidi, ka šādus pārdzīvojumus aizmirsīsi un pieņemsi vienā dienā. Tomēr, ja ilgstoši nespēj tikt galā ar zaudējumu un sāpēm, kā arī kļūsti sociāli daudz noslēgtāka, iespējams, tev nepieciešams vērsties pie kāda, kas var palīdzēt tev izrāpties no skumju un depresijas bedres. Speciālista padoms var būt nepieciešams arī tad, ja pēc traumatiska pārdzīvojuma tu kļūsti neparasti aktīva, sociāla un naktīs nespēj gulēt.

Tev ir nesaprotamas veselības problēmas

Ja jūti izmaiņas veselībā un tās pasliktināšanos, noteikti vērsies pie ārsta. Runājot ar speciālistu, godīgi atbildi uz visiem jautājumiem, arī tad, ja tie ir saistīti ar tavu emocionālo pasauli un pārdzīvojumiem. Sirdssāpes, stress, nesaskaņas ar tuviniekiem un depresija var ietekmēt arī tavu fizisko labsajūtu. Galvassāpes, problēmas ar kuņģa darbību, samazināta seksuālā tieksme un nogurums ir tikai daži no simptomiem, ko var izraisīt emocionāla rakstura traucējumi. Ja emocionāliem pārdzīvojumiem, seko veselības problēmas, ko tavs ārsts nespēj izskaidrot, iespējams, tev jādodas pie terapeita.

Tev nepieciešamas palīgvielas, lai sadzīvotu ar problēmām

Vīna glāze, lai atslābinātos un nomierinātos pēc grūtas un stresa pilnas darbadienas, var šķist kaut kas pavisam normāls un pieņemams. Tomēr tā gluži nav. Ja tu lieto alkoholu vai citas apreibinošas vielas, lai pārdzīvotu savas problēmas un atslābinātos, vai arī regulāri domā par tām, tā ir pazīme – kaut kas nav lāgā. Ja tas notiek regulāri, arī ēdiena izmantošana stresa un skumju gaiņāšanai var liecināt, ka pati netiec galā ar savām problēmām.

Pasliktinās tavs sniegums darbā

Ja cilvēkam rodas psiholoģiska rakstura problēmas, piemēram, traumas vai depresija, cieš ne tikai viņa attiecības ar līdzcilvēkiem. Pasliktināties var arī tavs sniegums darbā. Ja jūti, ka tavas emocijas kavē tavu izaugsmi, īpaši, ja par to liecina arī priekšnieka komentāri un vērtējums par tavu darbu, meklē palīdzību pie speciālista. Tas ir signāls, ka tavi spēki ir par mazu, lai paveiktu visu.

Tevi neaizrauj tas, kas aizrāva agrāk

Ja tikšanās ar draugiem, hobiji, ģimenes pasākumi un citas aktivitātes vairs tevi neaizrauj un šķiet zaudējušas savu pievilcību, iespējams, tu esi pārāk nomākta un nelaimīga. Ja dzīve šķiet
bezmērķīga, tu neredzi tās jēgu un gandrīz nekas tev nesagādā prieku, vērsies pie psihoterapeita.

Draugi un tuvinieki neslēpj, ka ir norūpējušies

Reizēm līdzcilvēki labāk par mums pašiem redz un saprot, ka esam saskārušies ar neatrisināmu jautājumu. Ja tuvinieki sāk vaicāt par to, vai esi pārrunājusi savus pārdzīvojumus ar vēl kādu, izrāda pastiprinātas rūpes un neslēpj, ka ir nobažījušies, ļoti iespējams, tev patiešām ir nepieciešams speciālista atbalsts.

Tags

Psihoemocionālā veselība Psiholoģija Depresija

Comment Form