Foto: PantherMedia/Scanpix
Aptuveni 2,3 miljardu cilvēku 2015. gadā cietīs no aptaukošanās – šādu prognozi min veselības nozares eksperti. Statistika rāda, ka aptaukošanās problēma ir kļuvusi par ierastu parādību ne tikai attīstītajās valstīs, bet arī jaunattīstības valstīs.

Statistika ir biedējoša

Liekajam svaram un tam, ka ķermenis aptaukojas, ir liela ietekme uz cilvēka organismu, ja tas cieš no sirds un asinsvadu sarežģījumiem, kas ir vieni no izplatītākajiem nāves cēloņiem pasaulē. Vēl jo vairāk – aptaukošanās izraisa diabētu, osteoartrītu un dažādas vēža formas. 

Tādēļ aptaukošanās skarto cilvēku skaits palielināšanās ir nopietna problēma, kurai jāpievērš vispasaules uzmanība, uzsver eksperti. 

Atsaucoties uz aizvadītā gada nogales Pasaules Veselības organizācijas pētījumu, katram trešajam pieaugušajam visā pasaulē ir liekais svars. Katru gadu aptaukošanās izraisīto slimību dēļ iet bojā trīs miljoni cilvēku. Minētais pētījums arī rāda, ka šī nav tikai veselības, bet arī sociāla problēma.

"Overseas Development Institute" (ODI) izpētes centrs, kas atrodas Londonā, Lielbritānijā, nesen paziņoja sava ilggadējā uztura pētījuma rezultātus – 1,46 miljardu cilvēku visā pasaulē cieš no aptaukošanās vai liekā svara.

 Lielākās bažas zinātnieku vidū rada situācija jaunattīstības valstīs. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā cilvēku skaits šajās aptaukošanās problēmu skartajās valstīs ir palielinājies četras reizes.

Šī problēma ir aktuāla arī Latvijā. Jaunāko Eiropas Komisijas pētījumu par aptaukošanos Eiropas Savienības valstu vidū (Healthat a Glance: Europe 2012) rezultāti norāda, ka šī problēma kļūst daudz aktuālāka pieaugušo vidū. 

Pašreiz Latvija ir desmitajā vietā visu Eiropas Savienības valstu vidū pēc ēšanas paradumu traucējumiem ar 16,9% (OECD Health Data 2012; Eurostat Statistics Database; WHO Global Infobase) cilvēku starp pieaugušajiem iedzīvotājiem, kas cieš no aptaukošanās.

Latvieši nav izņēmums – arī ciešam no aptaukošanās

Psiholoģe, kas konsultē cilvēkus ar ēšanas traucējumiem, Una Kraukle skaidro, ka cilvēki gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs masveidā cieš no sekām, ko izraisa bailes no ēdiena. 

Mēģinot ēst tikai diētisku pārtiku, baidoties no daudzveidīga, dabiska un pilnvērtīga uztura, bieži vien tiek panākts pretējs efekts. Pēc sākotnējā svara samazinājuma nereti seko vēl lielāks svara pieaugums, kas tiek uzkrāts kompulsīvās pārēšanās rezultātā. 

Aizliegtie un par nevēlamiem pasludinātie produkti tiek ēsti lēkmjveidīgi, bieži – neadekvātos daudzumos. Problēmas risinājums – popularizēt dabisku, uz organisma vajadzībām balstītu ēšanas kultūru. Noteikti uzsverot, ka emocionālās problēmas ir risināmas emocionālā plāksnē, lai uzkrātā emocionālā spriedze, neapmierinātība, nomākts, depresīvs noskaņojums neprovocē vēlmi ēdienu izmantot kā mierinājumu. 

Ēdot dabiski – to, kas garšo, bet ievērojot sātu, rūpējoties par savu emocionālo labsajūtu un pievienojot fizisku aktivitāti, kas sniedz prieku, tiek iegūta noturīgi laba fiziskā forma. Jo tas ir dzīvesveids, kas sniedz baudu!

Atsaucoties uz minētajiem speciālistiem, galvenais iemesls liekajam svaram – cilvēku diētas un uzvedības paradumu maiņa: mēs ēdam arvien mazāk un mazāk graudaugu produktus un augļus, taču arvien vairāk ēdam gaļu, taukainu ēdienu un cukuru. Kā arī pēdējo desmit gadu laikā cilvēki sākuši ēst vairāk, bet kustēties mazāk.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!