Pētījums: Latvijā cilvēki ārstējas paši, pie ārsta iet tikai kritiskos gadījumos

Vien trešā daļa aptaujāto ir atzinuši, ka ikdienā lieto veselīgu uzturu un tikpat – ka vingro vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tajā pašā laikā 43 procenti atzīst, ka viņu veselības stāvoklis ir vien viduvējs, un aptaujas rezultāti liecina, ka, jo sliktāk tiek novērtēta sava veselība, jo vairāk ir bijis jātērē arī par dažādiem medicīnas pakalpojumiem.

"Latvijas iedzīvotāju veselības paradumu pētījums atklāj gan realitāti veselības aprūpē valstī, gan pašu iedzīvotāju attieksmē pret veselības problēmu savlaicīgu risināšanu un profilaksi. Cilvēki pašārstējas un neiet pie ārsta, cerēdami, ka veselības stāvoklis uzlabosies tāpat, – to aptaujā atzinuši 43 procenti. Satraucošs ir fakts, ka 44 procenti Latvijas iedzīvotāju pēdējos piecos gados apmeklējuši ārstu mazāk nekā piecas reizes. Tas nesanāk pat vienu reizi gadā, kas būtu optimāli vismaz slimību profilakses nolūkos. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļu no vēršanās pēc speciālista palīdzības attur pārāk garās rindas uz pieņemšanu. Nepilna piektā daļa norāda, ka iemesls tam ir medicīnas pakalpojumu dārdzība," stāsta "Ergo" valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse.

"Veselības apdrošināšanas segments ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā, kas aizņem vairāk nekā piekto daļu no apdrošināšanas tirgus. Tā attīstības pamatā ir nepietiekams valsts finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem, un šī tendence kļūst arvien izteiktāka. Ne velti Latvija no 35 valstīm Eiropas veselības patēriņa indeksā ieņem vien 29. vietu, un to nosaka gan zemā ģimenes ārstu pieejamība un piekļuve pie speciālistiem, gan garais gaidīšanas laiks uz operācijām un izmeklējumiem, ko atklāj arī pētījuma rezultāti," uzsver Ķirse.

Pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem apdrošināšanas sabiedrībā veikts 2016. gada maijā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Tajā tiešajās intervijās tika aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.