Sāpju sindroms fibromialģija  (15)

"Es jutos tā, it kā kāds man būtu iesitis ar beisbola nūju – bet šī sajūta bija nepārejoša," teica Paduano, kurai reimatologs galu galā konstatēja fibromialģiju.

43 gadus vecā Paduano, kas savu dzīvi sākusi no jauna Sandjego, atzīst: "No fibromialģijas neviens nemirst, taču cilvēks spiests dzīvot pastāvīgās sāpēs. Tieši tā izpaužas fibromialģija."

Fibromialģijas simptomi

Fibromialģija savā būtībā ir hronisks sāpju sindroms, kam raksturīgas vispārējas muskuļu sāpes. Pacienti parasti var norādīt savā ķermenī kādas sešas "jutīgās vietas", kur sāpes ir īpaši stipras. Šīs "jutīgās vietas" parasti ir kaklā, plecos, zem elkoņiem, muguras lejasdaļā, gurnos un kājās.

Paduano no sākuma izjuta nogurumu, vispārēju ķermeņa jutīgumu un sāpes mugurā un plecos.

Turklāt fibromialģiju var pavadīt vesela virkne citu veselības traucējumu, sākot no gremošanas trakta kairināmības sindroma līdz pat depresijai.

Slimība, kura bieži tiek nepareizi diagnosticēta

Lai gan cilvēki no šī sindroma cietuši jau sen, fibromialģija ārstiem pazīstama tikai pēdējo desmit gadu laikā. Tā kā šī sindroma izpausmes ir tik dažādas un šķietami savstarpēji nesaistītas, daudzi ārsti saviem pacientiem diagnozi uzstāda nepareizi un jauc fibromialģiju ar osteoartrītu, depresiju vai trauksmes sindromu. Turklāt tādiem pacientiem kā Paduano īpašas bažas var radīt fakts, ka daudzi mediķi fibromialģiju uzskata par "papīrgroza" diagnozi, kas rezervējama hipohondriķiem (iedomu slimniekiem) un dzīves rūpju nomāktām sievietēm.

ASV Artrīta fonda medicīniskais konsultants Dons Goldenbergs norāda, ka no fibromialģijas cieš 3 procenti 40 gadus vecu sieviešu, bet 70 gadus veco sieviešu vidū šis skaitlis jau ir 7 procenti. Pēc Goldenberga teiktā, aptuveni 80 procenti fibromialģijas pacientu cieš no ļoti izteikta noguruma un miega traucējumiem, bet 70 procenti pacientu cieš no zarnu trakta kairināmības sindroma. Fibromialģija parasti saistīta arī ar depresiju, trauksmes sajūtu, galvassāpēm un kognitīviem traucējumiem.

Amerikas Fibromialģijas slimnieku alianses prezidentei Mērijai Annai Sāthofai, kas arī pati cieš no šī sindroma, fibromialģija sāka izpausties jau bērnībā kā sāpes kājās un miega traucējumi, bet, sievietei pieaugot, simptomi pastiprinājās.

"Es jutos vairāk mirusi nekā dzīva," atzīst Sāthofa, kurai 1986. gadā diagnosticēja fibrozītu (tāds bija fibromialģijas toreizējais nosaukums).

Neskaidri cēloņi, nav drošu zāļu

Mediķi fibromialģijas cēloņu izpētei pievērsušies tikai nesen. 80. gados daži speciālisti sāka meklēt šīs slimības ārstēšanas metodes un 1990. gadā Amerikas Reimatoloģijas koledžas speciālisti deva sindromam tā tagadējo nosaukumu. Pēdējo desmit gadu laikā zinātnieki noskaidrojuši vairākus faktus par fibromialģiju.

"Mēs vairs neuzskatām, ka tā ir galvenokārt muskuļu slimība, bet uzskatām, ka slimība rodas centrālajā nervu sistēmā," saka Goldenbergs.

Lai gan zinātniekiem vēl nav izdevies pierādīt, kas izraisa fibromialģiju, par šo jautājumu izvirzītas vairākas teorijas.

Saskaņā ar vadošo teoriju fibromialģiju izraisa tādu vielu kā serotonīns, kas palīdz mazināt sāpju sajūtu, līdzsvara zudums smadzenēs.

Savukārt daļa zinātnieku domā, ka noteiktos gadījumos fibromialģiju var izraisīt kāds pagaidām nezināms infekcijas aģents, piemēram, vīruss. Par sindroma iespējamajiem izraisītājiem tiek uzskatīts arī pārmērīgs stress, smagi ievainojumi vai traumas.

Saskaroties ar šādiem triecieniem, smadzenēs sāk darboties aizsargmehānismi. "Daudzas lietas, kas parādās [pētījumos], ir ļoti sarežģītas," atzīst Vašingtonas Fibromialģijas asociācijas vadītāja Tamāra Lillere.

Lillere, kas ar šo sindromu slimojusi 20 gadus, uzskata, ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc līdz šim mediķiem vēl nav īstas skaidrības, kā ārstēt sindromu.

Pirms desmit gadiem Kalifornijas sociālais psihologs Lens Okss fibromialģijas ārstēšanai ieteica lietot viņa izstrādāto sistēmu FSN (Flexyx Neurotherapy System). FSN ar pulsējošu radio viļņu palīdzību tiek veiktas manipulācijas ar smadzeņu darbību, palīdzot atjaunot normālu smadzeņu funkcionēšanu.

Kā uzveikt šo slimību?

Cīņa ar fibromialģiju ir "kā sīpola mizošana," saka Lillere. Tā kā sindromam ir tik daudz simptomu, "ir jānomizo daudz kārtu, lai cilvēks sāktu justies labāk. Fibromialģiju ārstēt ir sarežģīti tāpēc, ka ne visi pacienti uz terapiju reaģē vienādi."

Tas, kas palīdz vienam pacientam, var izrādīties nederīgs citam, taču medikamenti un fiziski vingrojumi parasti palīdz tikt galā ar simptomiem.

Tāpat kā daudzas citas fibromialģijas pacientes, Paudano nelielās devās lieto antidepresantu "Elavil", kas palīdz relaksēties un likvidēt hroniskos miega traucējumus, kas pastiprina sāpes. Šis antidepresants palīdzējis arī Sārhofai atteikties no agrāk obligātajām diendusām un uzlabot vispārējo pašsajūtu.

Lai atbrīvotos no fibromialģijas simptomiem, būtiska ir arī fiziskā aktivitāte.

Paduano, piemēram, īpaši palīdzējuši vingrojumi ūdenī. Viņa arī uzskata, ka ar meditācijas palīdzību spējusi samazināt medikamentu daudzumu, kas viņai agrāk bija nepieciešams, lai nomāktu simptomus.

"Cilvēki, kuri acīmredzot spēj uzveikt šo sindromu, parasti ir atvērti un gatavi sadarbībai ar citiem un daudzpusīgai terapijai," norāda Lillere. Šāda pieeja ietver fizisko terapiju, masāžu, manuālo terapiju, osteopātiju, aerobiskos vingrojumus un citas relaksējošas terapijas, uzvedības terapiju, akupunktūru un pārtikas terapiju.

Izdevumā "Encyclopedia of Natural Medicine" ("Dabas medicīnas enciklopēdija") atzītie naturopāti Maikls Murejs un Džozefs Picorno iesaka fibromialģijas slimniekiem trīs reizes dienā lietot 100 mg preparātu "5-Hydroxytryptophan" (5-HTP, 100 mg), ekstraktu "St. John's Wort" (300 mg, 0.3% hipericīna) un magniju (150 līdz 250 mg). 5-HTP organismā tiek pārstrādāts par serotonīnu. Zems serotonīna līmenis tiek saistīts ar depresiju un fibromialģiju. Savukārt ekstrakts "St.John's Wort" kombinācijā ar 5-HTP pastiprina šī preparāta iedarbību, bet magnijs palīdz atjaunot enerģiju.

Tomēr Goldenbergs un Artrīta fonds uzsver, ka fibromialģijas sekmīgai ārstēšanai pats svarīgākais ir pareizi uzstādīt diagnozi un iegūt pēc iespējas vairāk informācijas. Speciālisti arī uzsver, ka svarīgi ir atrast ārstu, kuram šis sindroms ir zināms un kurš prot uzklausīt pacientu.

Frīda Kalo un fibromialģija

Arī slavenā meksikāņu gleznotāja Frīda Kalo, kas 15 gadu vecumā ļoti smagi cieta autokatastrofā, vēlāk visu mūžu cieta no hroniskām sāpēm un spēku izsīkuma. Kāds pētījums liecina, ka Frīdas hronisko ciešanu iemesls bija fibromialģija.

Daudzos Frīdas Kalo portretos (piemēram, gleznā "Salauztā kolonna") atspoguļotās sāpes un izmisums pausts ar tieši tādu emocionālitāti, ar kādu fibromialģijas pacienti bieži vien apraksta savu slimību. Savā dienasgrāmatā Frīda zīmējusi sevi ciešot sāpes, un zīmējumā 11 bultas norāda uz konkrētām vietām viņas ķermenī. Daudzus gadus vēlāk mediķi atklāja, ka tieši šīs vietas ir tipiskie fibromialģijas pacientu jutīgie punkti.