'Saplīsusi' mugura. Kā atlabt pēc starpskriemeļu disku bojājuma?

'Saplīsusi' mugura. Kā atlabt pēc starpskriemeļu disku bojājuma?
Foto: Shutterstock

Pēkšņas smeldzošas sāpes mugurā, kas izstaro uz kājām vai rokām, visbiežāk liecina par mugurkaula starpskriemeļu disku bojājumu. Parasti tos dziedē laiks, taču nereti nepieciešama ārsta palīdzība. Kā ātrāk atlabt?

Ja starp muguras skriemeļiem izvietotie gredzeniem līdzīgie diski neiztur slodzi, tie var izslīdēt no savas vietas. Kad disks pārplīst un želejveida saturs izplūst laukā, kairinot nervu saknītes vai muguras smadzenes, jau var runāt par trūci.

Sāpju stiprums mazāk atkarīgs no bojājuma lieluma, bet galvenokārt no vietas, kur tas noticis, un mugurkaula kanāla platuma. Šaurā kanālā pat 4–5 milimetrus sīka trūcīte spiedīs uz smadzeņu apvalku un nerviem, taču, ja tas ir pietiekami plats, pat centimetru prāvs plīsums neradīs lielus traucējumus.

Diskomforta pakāpe atkarīga arī no sāpju sliekšņa. Tās var šķist nepanesamas stresa ietekmē, kaut gan, ņemot vērā trūces vietu, tai nevajadzētu radīt lielas problēmas. Izteiktāku smeldzi jūt tie, kuriem ir vāji muskuļi.

Vāji diski viegli plīst

Visticamāk, ka, veicot magnētisko rezonansi, aptuveni 70% cilvēku atrastu izslīdējušu disku un, iespējams, pat trūci tiem, kam sūdzību nav. Visbiežāk tie izslīd vai plīst, veicot dažādus mājas darbus, piemēram, mēģinot pastumt veļas mašīnu vai skapi, taču var notikt, arī mazgājot zobus.

Pēdējā laikā arvien biežāk uzskata, ka disku vājums ir ģenētiski mantots. Šāda liksta mēdz piemeklēt gan fiziski smaga darba veicējus, gan biroju darbiniekus, visbiežāk 20–50 gadu vecumā. Mūža nogalē, kad diski zaudējuši šķidrumu, tie bojājas retāk. Risku iedzīvoties šādā problēmā palielina sportisko aktivitāšu pārtraukšana.

Diska trūce mēdz rasties arī pilnīgi veselā mugurkaulā. To var salīdzināt ar pirksta iespiešanu durvīs, kad rodas tūlītēja reakcija – pietūkums, apsārtums, pulsācija un paaugstināta temperatūra, kas liecina par iekaisumu.

Bieži diska plīšanas brīdi var skaidri just. Dažkārt sāpes saliec ķermeni uz vienu pusi un to ir grūti iztaisnot. Raksturīgi, ka ar laiku smeldze mugurā pāriet un saglabājas tikai kājā. Savukārt tirpoņa, dedzināšana un vēl jo vairāk vājums rokās, turot kafijas tasīti vai pildspalvu, liecina par nopietniem dziļo nervu šķiedru vai pat muguras smadzeņu šūnu bojājumiem kakla daļā.

Biežāk disku trūces rodas jostas zonā, kurai, turot ķermeņa svaru, ir lielāka slodze. Sāpes, tirpšanu, skudriņu skraidīšanas un dedzināšanas sajūtu, kā arī vājumu kājās var pavadīt urinēšanas traucējumi un aizcietējums, bet vīriešiem – potences problēmas. Pēdējā laikā Skandināvijā, ASV un Lielbritānijā veiktajos pētījumos atklāts, ka sievietēm vagīnas sausuma iemesls nereti meklējams mugurkaulā.

Izšķirošais laiks − trīs mēneši

Ja radušās aizdomas par diska trūci, visprātīgāk būtu trīs dienas mierīgi padzīvot mājās. Lietojot pretsāpju medikamentus, pašsajūta šajā laikā parasti uzlabojas. Tiesa, bezrecepšu zāles var arī nelīdzēt. Nav vērts cerēt, ka atvieglojumu dos ziedes, kas palīdz pret muskuļu un saišu sāpēm, toties smeldzi mazinās sinepju vai piparu plāksteri.

Ja vien sāpes nav neciešamas, ieteicams kustēties un pēc iespējas mazāk sēdēt. Lielākā kļūda ir karsēties vannā vai pirtī. Sākumā būs patīkami, taču nākamajā dienā kļūs vēl sliktāk, jo iekaisums būs pastiprinājies.

Plīsušais disks ar laiku sarausies un želejveida šķidrums izžūs, taču svarīgi, lai tas pārāk ilgi nespiestu nervu. To jācenšas atbrīvot vēlākais trīs mēnešu laikā.

Pētījumi liecina, ka diska trūces gadījumā nav nozīmes nēsāt jostas korseti, ja vienlaikus nav saišu sastiepuma un muskuļu pārrāvuma. Taču kakla daļai iespējami drīzāk vajadzētu lietot ortopēdisko apkaklīti, jo šī zona ir mazāk stabila nekā jostas apvidus.

Ja pašsajūta divu nedēļu laikā nav uzlabojusies, jādodas pie ģimenes ārsta, kurš ieteiks nepieciešamo ārstēšanu. Ja šķiet, ka dakteris muguras veselības jautājumos nav pietiekami kompetents vai neizvērtē stāvokli, der konsultēties ar neirologu vai vertebrologu jeb mugurkaula speciālistu, uz konsultāciju ņemot līdzi rentgena uzņēmumu. Ja sāpes vienlaikus izstaro uz kāju vai roku, būs nepieciešams arī datortomogrāfijas vai, vēl labāk, magnētiskās rezonanses attēls.

Ne mazāk svarīgi ir apmeklēt fizioterapeitu, kurš parādīs vingrojumus, lai stieptu, atbrīvotu vai stiprinātu muskuļus un atslogotu diskus.

Ārsts, visticamāk, izrakstīs pretiekaisuma medikamentu kombinācijā ar muskuļus atslābinošu līdzekli vai zālēm, kuras lieto neiropātisku sāpju novēršanai, un B grupas vitamīniem.

Palīdzēs mugurkaula stiepšana uz speciāla galda, fizikālās procedūras, piemēram, transkutānā elektriskā nervu stimulācija (TENS ), kā arī ārstnieciskā teipošana, kuru veic fizioterapeits.

Visbeidzot, ja nekas nav līdzējis, jostas daļā izmanto dziļās jeb epidurālās blokādes, ievadot medikamentus tieši problemātiskajā vietā.

Ķirurģisku operāciju veic tikai aptuveni vienam no 20 pacientiem ar diska trūci. Pēc tās daļēji ierobežojumi saglabājas līdz trim mēnešiem, taču, lai mugura spētu sadzīvot ar izveidojušos stāvokli, apmēram gads būs jāvelta ārstnieciskajai fizkultūrai. Ja netiek ievērots ārsta ieteiktais režīms, 6–15% gadījumu disku trūces mēdz atkārtoties.

Aplami rīkojas tie, kuri ir gatavi piekrist operācijai tikai tad, kad vairs nespēs kustēties, jo tā nav brīnumlīdzeklis, ar kuru atjaunot muguras smadzenes un nervus. Ja viena kāja kļuvusi krietni tievāka par otru, bet ekstremitātes – vājas un pēdas ķeras aiz mazākā izcilnīša, atliek valkāt speciālus apavus un apmeklēt rehabilitācijas nodarbības.

Kā saudzēt muguras diskus?

• Sēdēt, atgāžoties krēslā mazliet atpakaļ, lai mazinātos slodze mugurkaula jostas daļas diskiem.

• Priekšmetus celt, pietupjoties ar taisnu muguru, ko īpaši svarīgi ievērot gara auguma cilvēkiem.

• Kaut ko nesot, svaru sadalīt abās rokās, lai muguru noslogotu simetriski.

• Izvairīties no ilgstošas sēdēšanas, kad disku noslogojums palielinās vismaz desmit reižu. Ik pēc 15 minūtēm vajadzētu piecelties un izkustēties.

• Dārzu ravēt tupus vai rāpus, nevis stāvus un noliecoties uz priekšu, jo šādā pozīcijā disku noslogojums pieaug 15 reižu.

• Atbrīvoties no liekā svara, kas palielina spiedienu uz mugurkaulu.

• Lai neciestu diski, kā arī ceļi, gūžas un pēdas, neskriet pa cietu segumu. Labāk to darīt pa mežu, smiltīm, gumijas paklāju, kādi vietām atrodami pie daudzdzīvokļu mājām, vai fitnesa zālē pa trenažiera slīdošo lenti.

Konsultēja klīnikas "Orto" vertebrologs, mugurkaula ķirurgs Artis Gulbis

Source info

Praktiskais Latvietis


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Placement code for key news not found.
Placement code for key m_news not found.

Lasi vēl


Viņa.lv iesaka