Foto: Shutterstock
Nav svarīgi, vai esi profesionāla atlēte, aktīvi pavadi katru nedēļas nogali vai vienīgais sports tavā dzīvē ir garas pastaigas. Domājot par ilgtermiņa mobilitāti, elastību un pilnvērtīgu dzīvesveidu, rūpes par ceļu locītavu veselību ir ļoti svarīgas ikvienam. Labā ziņa ir tā, ka mūsu ķermenis jau laikus prot signalizēt, ka kaut kas nav lāgā. Mums atliek vien tajā ieklausīties un savlaicīgi darīt visu, lai locītavu veselības netiktu sabojāta neatgriezeniski.

Ceļa locītava ir locītava, kas savieno augšstilbu ar apakšstilbu, skaidrots portālā ''Health Line''. Varētu arī teikt, ka tā ir locītava starp pēdu un visu pārējo ķermeni, kas nozīmē – tā ir pakļauta lielam stresam, jo tai jāspēj līdzsvarot un noturēt ķermeni. Ceļa locītavai arī jāspēj saliekties, pagriezties, piezemēties, un tas jādara bez sāpēm. Ja sāpju ir, tas ir pirmais signāls, kuram nepievērt acis, bet gan doties pie speciālista, kas palīdzēs atrast sāpju vaininieku.

Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar vairāk vai mazāk ikdienišķiem iemesliem, kāpēc tavas ceļu locītavas varētu būt kļuvušas vārīgākas un kāpēc tajās iemājojušas sāpes.

Nepareizi apavi


Nepareizu vai nepiemērotu apavu valkāšana var ietekmēt pēdai tuvākās saites un muskuļus – visbiežāk ceļu locītavas. Tāpēc loģisks risinājums, lai novērstu locītavu traumas un sāpes, ir atbilstošu apavu iegāde. Te lieti noder paturēt prātā teicienu: ''Profilakse ir labāka par ārstēšanu.''

Atsevišķu muskuļu grupu saudzēšana


Ja jau esi sastapusies ar traumu, kas veicina sāpju rašanos locītavās, atceries, ka atveseļošanās procesā ir svarīgi nodarbināt un rūpēties par visām muskuļu grupām, nevis koncentrēties tikai uz konkrēto sāpju zonu. Jā, ir cilvēki, kas atveseļošanās procesā, ja trauma ir ceļa locītavas muskulatūrā, visu uzmanību un rūpes velta tikai šai ķermeņa zonai, aizmirstot par citiem kāju muskuļiem, piemēram, gūžas muskuļus, ikrus vai mazos muskuļus pēdās. Arī šāda rīcība var veicināt nelīdzsvarotību kājās, izraisīt jaunas traumas vai neļaut pilnīgi atveseļoties.

Nesekošana ārsta norādījumiem


Diemžēl cilvēkiem ir tendence nesekot ārsta ieteikumiem un norādījumiem vai dara to nepilnvērtīgi, piemēram, nepareizi lietojot medikamentus, izlaižot vairākas medikamentu lietošanas reizes, neizpilda ārsta norādītos vingrinājumus u.tml. Iespējams, tev liekas, ka dažas atkāpes no ārsta nozīmētās ārstēšanas neko ļaunu nenodarīs, taču arī tam var būt pat ļoti nepatīkamas sekas. Tāpat arī nevēršanās pie ārsta, bet gan ''tautas medicīnas'' līdzekļu izmantošana sāpju mazināšanai vai jebkuras citas kaites ārstēšanai var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

Sāpju ignorēšana

Foto: Shutterstock
Mums visiem laiku pa laikam parādās te stiprākas, te vājākas sāpes dažādās ķermeņa zonās, un lielā daļā gadījumu mēs tās pārdzīvojam bez lielām problēmām – lietojot pretsāpju līdzekļus vai vienkārši sāpes pieciešot. Bet, ja tevi māc sāpes, kas tevi ierobežo arī ikdienišķās darbībās un kas ilgst jau vairāk nekā nedēļu, ir pēdējais laiks tās beigt ignorēt un doties pie ārsta, lai noskaidrotu to iemeslu.

Neliels savainojums vai iekaisums ir vieglāk ārstējams tā sākuma stadijā nevis brīdī, kad sāpes kļuvušas hroniskas. Meniska savainojums ir labs piemērs – ja meniskā ir neliels plīsums, to var salabot līdz perfekcijai, bet ar noteikumu, ka šis savainojums ir atklāts savlaicīgi. Savukārt, ja tu meniska plīsumu ignorē vairākas nedēļas vai pat mēnešus, plīsums tikai pletīsies plašumā un vairs nebūs labojams.

Šādos hroniskos gadījumos menisks ir pilnībā jāizņem, kā rezultātā tava ķermeņa svars uz kāju kauliem vairs negulsies vienmērīgi un veidosies pārlieku liela spēka ietekme uz noteiktām kaulu vietām. Tas savukārt veicina agrīnu ceļa locītavas artrīta veidošanos.

Liekais svars

Foto: Shutterstock
Staigāšanas laikā mūsu ķermeņa svars uz ceļu locītavām gulstas četras reizes lielāks. Citiem vārdiem – ja tu sver 50 kilogramus, pastaigas laikā uz ceļu locītavām gulstas 200 kilogramu liels svars. Šis papildu spiediens saspiež celī esošos skrimšļus, kas savukārt rada sāpes. Kā izrādās stāvēšana un kāpšana pa kāpnēm šo slogu reizina ar astoņi, kas nozīmē – ja sver 50 kilogramus, tavas ceļu locītavas izjūt 400 kilogramu lielu slogu.

Tāpēc ne velti cilvēkiem ar lieko svaru ir grūtības nostāvēt un kāpt pa kāpnēm, kā arī šo darbību laikā locītavās parādās sāpes. Šīs sāpes rada tādu kā apburto loku – to dēļ cilvēki, kas cieš no aptaukošanās, izvairās no fiziskām aktivitātēm, jo tās ir mokošas. Savukārt atturēšanās no izkustēšanās nepalīdz no liekajiem kilogramiem atbrīvoties, kas varētu palīdzēt sāpes mazināt. Nedarot neko un slogam uz ceļu locītavām pieaugot, situācija tikai pasliktinās, un sāpes aug ar vien lielākas.

Novārtā atstāts krustveida priekšējo saišu ievainojums

Foto: Shutterstock
Celis ir sarežģīta locītava, un tā stabilitāte un normālas kustības lielā mērā ir atkarīgas no ceļu saitēm. Visiem zināms, ka daudzi sporta veidi ir ceļu locītavu traumu izraisītāji, to starpā ir hokejs, futbols, basketbols, regbijs un slidošana. Ja esi nodevusies fiziskajām aktivitātēm, satraumē sevi un dzirdi kaut ko līdzīgu paukšķim, tas visbiežāk ir ceļa saišu ievainojums. Protams, precīzu diagnozi spēs noteikt tikai ārsts, tāpēc jebkādas traumas gadījumā vislabāk doties pie speciālista.

Ja tu šo ievainojumu atstāsi novārtā, tavs celis kļūs nestabils, bet tu kļūsi pieļāvīgāka citiem savainojumiem un traumām, tostarp meniska plīsumam un skrimšļu bojājumiem. Lai vispār izvairītos no krustveida priekšējo saišu plīsuma, ir svarīgi savā ikdienā iekļaut neiromuskulāros treniņus, kas ietver veiklības uzlabošanu, kāju spēka stiprināšanu un piezemēšanās taktiku apgūšanu. Ņem vērā, ka šos vingrinājumus vislabāk izpildīt profesionāļa uzraudzībā, jo nepareiza izpilde arī var tevi satraumēt un radīt sāpes.

Pārpūle

Ir cilvēki, kas katru dienu nododas intensīviem treniņiem sporta zālē vai mājas apstākļos. Iespējams, arī tu esi lēmusi par labu šādām aktivitātēm, bet atceries – tavam ķermenim ir nepieciešams laiks, lai atkoptos no treniņa. Līdz ar to intensīva sportošana katru dienu var novest pie pārpūles, kas var veicināt sāpju rašanos locītavās.

Lai to novērstu, nepieciešams saplānot treniņus tā, lai starp ''smagajām'' sporta dienām būtu arī kāda vieglāka treniņa diena. Tāpat būtiskas ir pilnīgas atpūtas dienas – tas nozīmē, ka treniņu izlaid pilnībā. Šāda taktika palīdzēs izvairīties no muskuļu traumām un tendinīta (ceļgala audu iekaisuma – red.) problēmām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!