Seši populāri pretstresa paņēmieni, kas nekam neder  (2)

Kaut arī daudzi brīžos, kad pārņem stress, dodas uzpīpēt, pētījumi liecina, ka smēķētāji nervozē vairāk nekā nesmēķētāji, vēstī portāls "Zdorovie.com". Ja ņemam vērā, ka nikotīns, ko ieelpo ar cigarešu dūmiem, ir stimulējoša, nevis nomierinoša viela, ir tikai loģiski, ka smēķēšana stresu nemazina.

Daudzi smēķētāji noteikti iebildīs – kā gan izskaidrot to, ka, izejot uzsmēķēt, es tiešām nomierinos? Pīppauze tiešām iedarbojas nomierinoši, taču ne jau ieelpoto tabakas dūmu dēļ. Tā vienkārši ir iespēja novērst domas no darba vai problēmām, atvilkt elpu, sakopot domas un kaut uz mirkli atslābt. Taču to pašu var izdarīt arī bez cigaretes, piemēram, aizejot ieturēt pusdienas ārpus darba mierīgā atmosfērā vai vienkārši izejot laukā apmest loku ap darbavietu un izvēdināt galvu.

Doma vienkārši paslēpties zem segas un gulēt, gulēt, gulēt… laikā, kad ir ļoti daudz stresu radošu problēmu, ko risināt, var šķist ļoti kārdinoša, taču diemžēl pārmērīgi ilga gulēšana neko neatrisinās.

Pētījumi liecina – jo vairāk tu guli, jo nogurušāks tu jūties. Protams, arī pārāk maz stundu atvēlēšana miegam liek justies panīkušam – neviens nav atcēlis septiņas stundas diennaktī, ko uzskata par optimālu miega ilgumu.

Pārmērīgi ilga snaušana par labu nenāk un pasliktina koncentrēšanās spējas, portālam "Health.com" teikusi Ketlīna Holla (Kathleen Hall), kura vada Stresa institūtu Atlantā (ASV). Kad esi "pārgulējies", stresu radošās problēmas atrisināt ir vēl grūtāk un tam ir mazāk laika, līdz ar to stress tikai pieaug.

Alkohols pēc iedarbības uz organismu ir depresants jeb nomierinošs līdzeklis, tātad tiešām palēnina centrālās nervu sistēmas funkcijas, liekot pierimt arī stresa izpausmēm, tomēr vienlaikus tas pastiprina tā brīža emocijas. Tad, kad pārņēmis stress, tās parasti nav tās pozitīvākās…

Jāņem arī vērā, ka alkohols stresu mazina tikai uz laiku. Kad tā iedarbība beigusies, stress atgriežas, visbiežāk – vēl spēcīgāks, jo problēmas taču nekur nav zudušas, ir tikai novilcināts laiks, pirms ķerties pie to risināšanas.

Jāņem arī vērā, ka regulāra alkohola izmantošana stresa mazināšanai nereti beidzas ar ieslīgšanu atkarībā.

Lai gan ir pilnīgi normāli un pat vajadzīgi uz mirkli aizmirst par savām problēmām un aizgaiņāt stresu, noskatoties labu filmu vai satiekoties ar draugiem, konsekventa bēgšana no stresa, izvairoties pat domāt par savām problēmām, pie laba gala nenoved.

"Kad tu izvairies no savām problēmām, tas neļauj pārdomāt un saprast, ar ko tev īsti ir darīšana," portālam "Health.com" teikusi Kristija Mata (Christy Matta), dialektiskās uzvedības terapijas konsultante un grāmatas "The Stress Response" autore. "Jo vairāk tu kaut ko ignorē – vienalga, vai tie ir konkrēti sarežģījumi, piemēram, vajadzība nomaksāt rēķinus, vai emocionāla problēma, teiksim, bailes zaudēt darbu – jo vairāk tas samilzt."

Labākais, ko tu vari darīt, ir lūgt kādam palīdzību vai pats izdomāt rīcības plānu. Skaidrība par to, ko vari iesākt, mazina stresu.

Gadās, ka paši uzkurbulējam sevī stresu, vienmēr iztēlojoties sliktāko iespējamo scenāriju. Pieļāvi darbā kļūdu? Kuram negadās! Bet tava pirmā doma ir – visam beigas, mani noteikti atlaidīs! Saķīvējies ar mīļoto? Bez strīdiem neviens pāris vēl nav izticis. Bet tu uzreiz satraucies, ka tās ir attiecību beigas. Sliktākā scenārija iztēlošanās nav nekas neparasts, tomēr vienmēr izpūst no mušas ziloni nevajadzētu, jo tas tikai rada lieku stresu.

"Kad pārņēmis stress, ir ļoti viegli ir ieraudzīt sevi negatīvā gaismā," portālam "Health.com" teikusi Mata. Lai apklusināto iekšējo kritiķi, speciāliste iesaka mēģināt paraudzīties uz situāciju no cita skatpunkta. Runā ar sevi tā, it kā runātu ar savu labāko draugu un viņš identiskā situācijā būtu lūdzis tavu padomu. Tad ir daudz lielākas izredzes, ka būsi iejūtīgāks un pateiksi ko labu.

Tāpat kā alkohols vai narkotikas, arī ēdiens bieži vien kļūst par "kruķi", lai kaut kā izklumburētu cauri saspringtam periodam dzīvē. Stresa situācijās roka nereti pati stiepjas pēc kāda kāruma, jo bauda, kas tiek gūta, to notiesājot, mazina nepatīkamās emocijas un vismaz uz mirkli liek atkāpties stresam.

Diemžēl satraukuma un negatīvo emociju noslāpēšana ar ēdiena palīdzību ir ļoti bīstams ieradums, jo bieži beidzas ar iedzīvošanos pamatīgā liekajā svarā. Ja cilvēks nav apguvis citus paņēmienus, kā tikt galā ar stresu, no liekā svara atbrīvoties ir ļoti grūti, un ar laiku tam pievienojas arī dažādas veselības problēmas.

Stresa mazināšanai jāizvēlas citi – veselīgāki un efektīvāki – paņēmieni, piemēram, fiziskās aktivitātes, elpošanas vingrojumi (dziļā elpošana u.c.), pirts, masāža, vanna un citas relaksējošas procedūras. Reizēm vajag tikai izrunāties ar kādu, lai negatīvās emocijas, kā saka, "norunātu" nost. Ja stress ļoti apgrūtina dzīvi, vērts apsvērt domu par psihoterapiju.

Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Health.com", "Zdorovie.com" un "WebMd.com".