Slims uz darbu? Bīstami citiem, ne tikai vīrusu skartajiem
Foto: Shutterstock

Ziemas sezonā daudzi sirgst ar iesnām, klepu un augstu temperatūru, kas var liecināt par vieglākām vai smagākām elpceļu infekcijām. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģe Raina Nikiforova norāda, ka smagākā no elpceļu infekcijām ir gripa, kuras laikā var attīstīties komplikācijas.

Elpceļu vīrusi sāk cirkulēt jau rudenī

Eksistē ļoti daudz vīrusu, kuri izraisa elpceļu infekcijas, piemēram, adenovīrusi, paragripas vīrusi, enterovīrusi un citi, kuriem savukārt ir vairāki paveidi vai apakštipi. Elpceļu infekcijām raksturīgi simptomi ir paaugstināta temperatūra, rīkles iekaisums, iesnas, aizlikts deguns, klepus, balss aizsmakums, galvassāpes, konjunktivīts, palielināti limfmezgli, var būt arī zarnu trakta traucējumi. Tomēr simptomi un saslimšanas smagums var būtiski atšķirties, piemēram, rinovīrusa infekcijas galvenais simptoms ir iesnas. Tās var turpināties nedēļu vai pat mazliet ilgāk. "Visbiežāk netiek novērota kopējā stāvokļa pasliktināšanās – nav paaugstinātas temperatūras, nav galvassāpes, vienkārši ir stipras iesnas. Pretēji tam, respiratorisincitiālais (RSV) vīruss var izraisīt smagākas gripai līdzīgas saslimšanas, īpaši maziem bērniem un veciem cilvēkiem, jo skar dziļos elpceļus un infekcija izpaužas kā bronhīts, bronhiolīts vai pat pneimonija," skaidro epidemioloģe.

Nikiforova norāda, ka šobrīd no citiem elpceļu vīrusiem, pacientiem biežāk tiek noteikti rinovīrusi, adenovīrusi, enterovīrusi, respiratorisincitiālais vīruss un citi. Visbiežāk slimo bērni. To speciāliste skaidro ar elpceļu vīrusu daudzveidību, kur katram no tiem ir vēl vairāki paveidi. "Pēc pārslimošanas neizveidojas noturīga imunitāte – tātad cilvēks var saslimt arī nākamgad ar to pašu vīrusu. Pret daudzām elpceļu vīrusu infekcijām vakcīnas nav. Tiesa gan šobrīd zinātnieki veiksmīgi strādā, lai izveidotu vakcīnu pret RSV un cerams, ka tuvākajā laikā šī vakcīna būs pieejama," stāsta Nikiforova.

Tomēr svarīgākā no elpceļu saslimšanām ir gripa, jo tā var izraisīt nopietnas komplikācijas, piemēram, pneimoniju vai hronisku sirds, plaušu un citu saslimšanu saasinājumu, kas var izraisīt pat pacienta nāvi. Gripa katru sezonu izraisa epidēmijas, kas saistās ar veselības apdraudējumiem lielam iedzīvotāju skaitam un ievērojamiem ekonomiskiem zaudējumiem. Taču tā ir vienīgā no elpceļu sezonālām vīrusu infekcijām, pret kuru ir vakcīna. "Gripa ir smagākā no elpceļu infekcijām, taču ir izstrādāta specifiska gripas profilakse – vakcinācija. Pret gripas vakcīna eksistē jau vairāk nekā 60 gadu, un to veiksmīgi pielieto pasaules valstīs. Joprojām turpinās darbs pie vakcīnas uzlabošanas, lai paaugstinātu tās efektivitāti," atklāj epidemioloģe.

Aukstums vīrusus ietekmē nosacīti

Epidemioloģe skaidro, ka elpceļu vīrusi sāk izplatīties rudenī, kad mazāk saules, cilvēki arvien vairāk uzturas iekštelpās, paaugstinās uzņēmība pret elpceļu infekcijām. Piemēram, ejot pa ielu, ir maz ticams, ka inficēsies, tomēr, ja slimojošais atrodas, klepo un šķauda viena, divu metru attālumā, tad vīrusu ir lielāka iespējamība ieelpot, kas var novest pie saslimšanas. Savukārt otrs variants ir higiēnas neievērošana, piemēram, nemazgājot rokas un pieskaroties mutei, degunam un acīm. Pats inficēšanās veids ir vienkāršs, tādēļ jau rudenī vīrusi sāk savu izplatību.

Aukstā laika ietekme uz vīrusiem joprojām ir diskutabls jautājums. Nikiforova norāda, ka eksistē arī pretēji viedokļi – gripas vīrusi iznīkst mīnuss 20 grādos: "Ar gripas vīrusiem inficējas, atrodoties telpās, un tur nav tik zemas temperatūras." Visticamāk, zemu temperatūru dēļ telpas tiek vairāk apsildītas, kas padara gaisu iekštelpās sausāku, un vīrusi spēj ilgāk saglabāties gaisā ar putekļiem. "Tomēr tiešas korelācijas – jo zemāka temperatūra, jo cilvēki vairāk, smagāk un biežāk slimos, nav. Gripas elpceļu vīrusi izplatās arī citos kontinentos, kur nav tik zemas temperatūras, kā mīnuss 20 vai 30. Bet tāpat ir sezona, kad ir ziemas periods, un sāk izplatīties visi elpceļu vīrusi, tai skaitā arī gripa," stāsta epidemioloģe.

Slims uz darbu? Bīstami citiem, ne tikai vīrusu skartajiem
Foto: Shutterstock

Slimam jāpaliek mājās

Nereti daudzi izvēlas, piemēram, darbu apmeklēt ar mazu temperatūru, iesnām un klepu, kas tiešā veidā apdraud apkārtējos, jo vīrusi izplatās pa gaisu. Speciāliste norāda, ka no šīs slimās personas var inficēties, piemēram, viņa kolēģi, it sevišķi tie, kas atrodas tiešā tuvumā, saskarē un vienā telpā. Tāpat uzmanīgiem jābūt arī pašiem kolēģiem, kam jārūpējas par to, lai infekcijas neizplatītos un jālūdz persona doties mājās ārstēties.

Arī gripa var izpausties vieglākā formā, piemēram, ar paaugstinātu temperatūru (ap 38 grādiem), iesnām un klepu, bet cilvēks tāpat izvēlas apmeklēt darbu. Tomēr tas var būt ļoti bīstami tiem apkārtējiem, kuri sirgst ar hroniskām saslimšanām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, nieru un aknu problēmām. "Ja šāds cilvēks "noķer gripu", tad tā var novest līdz tādai saslimšanas formai, ka jāārstējas stacionārā un vēl pie tam var attīstīties komplikācijas," skaidro epidemioloģe. Viņa piebilst, ka no tāda viedokļa slimam cilvēkam vajadzētu izvairīties no atrašanās kolektīvā, viesībām un sabiedriskiem pasākumiem.

Gripas intensitāte pakāpeniski pieaug

Gripas vīrusi cirkulē rudens, ziemas un arī pavasara mēnešos, savu maksimālo intensitāti sasniedzot janvāra beigās un februārī. Nikiforova atklāj, ka šajā sezonā gripa sākusi izplatīties jau decembra sākumā un pakāpeniski intensitāte pieaug: "Šobrīd vēl nevaram runāt, ka ir sākusies gripas epidēmija, taču dati liecina, ka šogad gripas intensitātes pieaugums ir sācies ātrāk, nekā pagājušajā sezonā." Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, intensitāte ir nedaudz augstāka, piemēram, tiek vairāk ziņots par stacionētiem pacientiem gripas gadījumos Latvijas slimnīcās. Epidemioloģe norāda, ka epidēmija varētu sākties janvāra otrajā pusē un februārī, taču prognozēt epidēmijas smagumu ir grūti.

Katru sezonu cirkulē dažādi A tipa gripas vīrusi un nedaudz mazāk B gripas vīrusi. Turklāt gripas vīrusiem raksturīgas mutācijas jeb mainīgums, kā rezultātā iepriekšējās sezonās cirkulējošie vīrusi var pat nedaudz atšķirties, un cilvēki saslimst atkārtoti. Neraksturīga situācija novērota pagājušajā sezonā, kad jau sezonas sakumā vairāk noteikti B tipa gripas vīrusi, kas parasti pievienojas epidēmijai noslēdzoties un neizraisa augstu saslimstību un intensitāti. "Pagājušajā sezonā tika novērots, ka arī B gripas vīrusi var izraisīt gan augstu saslimstības intensitāti dažādās vecuma grupās, gan ievērojamu komplikāciju skaitu, piemēram, pneimonijas," skaidro Nikiforova. Tomēr šogad situāciju varētu raksturot kā tipisku – kopš sezonas sākuma Latvijā noteikti tikai A gripas vīrusi.

Kopumā Latvijā katru gadu ar elpceļu infekcijām saslimst vismaz pieci procenti iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka skaits varētu būt lielāks, jo ne visi iesnu, mazas temperatūras vai klepus gadījumos vēršas pie ārsta. Tomēr visvairāk joprojām slimo bērni. "Bērni ir uzņēmīgāki pret elpceļu infekcijām, jo tie vēl nav sastapušies ar dažādiem elpceļu izraisītājiem, kuru skaits ir ļoti liels," skaidro epidemioloģe, piebilstot, ka slēgtos kolektīvos, piemēram, skolās un bērnudārzos, īpaši mazākajiem bērniem ir ciešāks kontakts vienam ar otru.

Source

DELFI Viņa

Tags

Aukstums Bērni Gripa Ziema Iesnas Klepus
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form