Svīšana – dabisks process vai veselības traucējumi?  (21)

Svīšana ir normāls fizioloģisks process.
Diennaktī vidēji izdalās puslitrs sviedru, kas tūlīt nožūst, bet pārslodzes gadījumā tas varētu būt lielāks. Vairāk svīst plaukstas, pēdas, paduses un cirkšņi, jo tur atrodas lielāks daudzums sviedru dziedzeru. Cilvēks svīst, lai uzturētu (organismam izdalot siltumu) nemainīgu ķermeņa temperatūru un izdalītu vielmaiņas galaproduktus un sāļus. Svīšana palīdz saglabāt arī asins osmotisko spiedienu. Kad paaugstinās ķermeņa temperatūra, sviedru dziedzeru darbība kļūst intensīvāka. Uz katru spēcīgu kairinājumu sviedru dziedzeri reaģē ar aktīvāku darbību. Smags fizisks darbs un liela treniņu slodze, kā arī atsevišķu medikamentu (antibiotikas, antidepresanti) un narkotisko vielu (kokaīns, amfetamīns, morfīns) lietošana var būt iemesls pārmērīgai svīšanai.

Fizioloģisku, pārejošu svīšanu var veicināt karstu dzērienu malkošana aukstā laikā un aukstu- karstā laikā, tāpēc, lai saglabātu vienmērīgu ķermeņa temperatūru, netiktu izjaukta organisma termoregulācija, vasarā vēlams dzert siltu šķidrumu. Cilvēks svīst vairāk, ja viņam ir daudz, tuvu ādai izvietoti sviedru dziedzeri vai arī nervu sistēmas disfunkcija. Jāatzīst, ka sviedru dziedzeru darbība dažādās situācijās, kas saistītas ar stresu un fizisko slodzi, var tikt pārmantota.

Cilvēka vārdu var arī aizmirst, taču viņa smarža paliek atmiņā ilgi, jo katram ir cits aromāts. Ne velti sviedri un to atstātie traipi ir labs tiesu medicīnas pētījuma objekts, identificējot personību! Paši sviedri ir bez smaržas, jo 98- 99% sastāv no ūdens. Specifisko smaku tie veido saskaroties ar baktērijām un tauku dziedzeru izdalījumiem uz ādas. Aromāts būs izteiktāks tad, ja uz ādas ir daudzveidīgāka mikroflora. Pastiprināti sviedri var izdalīties un sviedru smaka būs intensīvāka, ja uzturā lieto kalorijām bagātus, treknus un vircotus ēdienus. Sviedru dziedzerus inervē simpātiskā nervu sistēma, līdz ar to, ja cilvēks jūtas nekomfortabli, viņam ir lieli emocionāli pārdzīvojumi, sviedri kā reakcija uz stresa situācijām arī izdalās vairāk un aromāts ir asāks. Intensīva smaka var būt kā sekas hormonāliem un vielmaiņas traucējumiem.

Sadaloties sviedriem, rodas kairinošas vielas, kas var izraisīt niezi.
Atsevišķās ķermeņa vietās var parādīties izsutumi, ādas iekaisums jeb dermatīts. Pārmērīga svīšana veicina arī ādas sēnīšu slimības, visbiežāk tas skar kāju pirkstu starpas un paduses. Pārmērīgas svīšanas rezultātā, it īpaši, nēsājot sintētisku, nepiemērotu apģērbu un neievērojot higiēnu, var iekaist sviedru, tauku dziedzeri, līdz ar to- pastiprināti veidoties pinnes. Dažkārt cilvēkiem šķiet, ka mazāk dzerot arī mazāk svīdīs, taču tas ir aplami. Tā kā kopā ar sviedriem organisms zaudē daudz sāļu, pastiprināti svīstot, svarīgi daudz lietot šķidrumu, lai organismā netrūktu minerālvielas. Turklāt jādzer ne tikai tad, kad gribas, jo, cilvēkam nejūtot, organisms var atūdeņoties un tikt traucēta nieru darbība, kas ir bīstami dzīvībai.

Ar medikamentiem vai dezodorantu?

Tas, ka vienam vairāk svīst rokas vai kājas, bet citam paduses, ir atkarīgs no sviedru dziedzeru daudzuma noteiktos ādas rajonos. Bet, ja tomēr svīšana kļūst mokoša un traucējoša, šā brīža ārstniecība piedāvā plašas iespējas, kas, ja ne pilnībā izārstē no svīšanas, tad vismaz uz ilgāku laiku novērš to.

Ja sviedri tek straumītēm, nepieciešama dermatologa, neiropatologa vai endokrinologa konsultācija. Pastiprināta svīšana vērojama pubertātes un menopauzes laikā, bet nereti arī kalpo par vienu no daudzu slimību (cukura diabēts, tuberkuloze, nervu sistēmas, infekcijas vai onkoloģiskas saslimšanas) pirmajiem simptomiem. Ja pārmērīgu svīšanu izraisa kāda saslimšana, svīšanas problēmu iespējams atrisināt, ārstējot šo slimību. Bet ar pašu svīšanu cīnīties var ar dažādām metodēm.

Ja pastiprināta svīšana ir saistīta ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, to var normalizēt ar adatu terapijas un homeopātijas palīdzību. Veģetatīvo nervu sistēmu stabilizē arī žeņšeņa, baldriāna, eleiterokoka  preparāti, B vitamīns, fizioterapijas procedūras, atpūta, regulāra fiziska aktivitāte, svaigs gaiss, ūdens procedūras - kontrastduša, cirkulārā duša un peldēšana, kas uzlabo zemādas asinsvadu tonusu. Baiļu vai rūpju izraisītas pārmērīgas svīšanas gadījumā efektīva ir psihoterapija.

Ja parādās nepatīkama smaka, vēlams apmeklēt dermatologu.
Tā kā tas liecina par mikrofloras aktivizāciju un iekaisīgām izmaiņām uz ādas, svarīgi veikt izmeklēšanu un cīnīties ar cēloni, piemēram, sēnīti. Turklāt svīstošās ķermeņa vietas pēc mazgāšanas rūpīgi jānosusina, jo sevišķi starp pirkstiem palikušais slapjums ir ideāla augsne baktērijām. Dažādus dezodorējošus līdzekļus drīkst lietot tikai uz tīras un sausas ādas. Lokālai sviedru izdalīšanās ierobežošanai lieto speciālus antiperspirantus, kas aizkavē sviedru dziedzeru darbību. Taču to iedarbība būs sekundāra un pārmērīga to lietošana var izjaukt normālo ādas fizioloģisko stāvokli un izsaukt iekaisumu. Nopietnākai ārstēšanai ieteicami alumīnija hlorīda sāļus saturoši krēmi vai gēli. Vajadzētu atcerēties, ka dezodoranti, kas satur aldehīdus var izraisīt alerģisku reakciju. Dermatoloģisku problēmu gadījumā, līdzeklis ir jātestē. Ja āda sāk sūrstēt vai parādās ādas apsārtums, prātīgāk būtu no pretsviedru līdzekļa atteikties.

Ja svīst kājas nevajadzētu nēsāt augstpapēžu kurpes, jo nepareizs spiediens uz pēdas pamatni negatīvi iedarbojas uz sviedru dziedzeriem. Turklāt kāju svīšanai nav ne kā kopīga ar pedikīru un vairākkārtēju pēdu mazgāšanu dienā. Veselām pēdām pat karstā laikā nav pastiprināti jāsvīst un parasti pietiek ar to mazgāšanu vienu reizi dienā. Ja pēdas svīst pastiprināti, visbiežāk par iemeslu kalpo veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, nepiemērota (neelpojoša) materiāla un apavu liestes izvēle. Tā kā nepārtraukti mitras pēdas āda bojājas (pārplīst) un līdz ar to ir lielāka iespēja inficēties ar dažādām saslimšanām (attīstās sēnīte un pastiprinās iekaisumi), ļoti svarīgi, apavus regulāri mainīt, dezinficēt, izžāvēt un nestaigāt vienos apavos gan ārā, gan telpās. Turklāt vairāk kā 90 % gadījumos kāju svīšanu rada anatomiska problēma- šķērsvelves plakanā pēda. Šādā gadījumā risinājums ir viens- pēdu jākoriģē ar apavos ieliekamo atbalsta zolīti (tās ražo speciāli gan zābakiem, gan kurpēm, gan vasaras sandalēm).

Gan svīstošu pēdu, gan plaukstu gadījumā visefektīvākais risinājums ir fizikālā terapija, ko veic fizioterapeits pēc ārsta norādījumiem. Jonoforēzes un sonoforēzes laikā ar elektrisko impulsu vai ultraskaņas palīdzību dziļi ādā tiek ievadīti speciāli ārstnieciski preparāti, kas trenē asinsvadu sieniņas un normalizē sviedru dziedzeru darbību uz ādas. Savukārt magnētterapija paplašina asinsvadus un līdz ar to pastiprināti barības vielām piekļūstot šūnām, samazinās svīšana. Profilakses nolūkā noderēs arī dūņu terapija, kuras laikā ar mikroorganismiem bagātā, "dzīvā" dabas produkta ārstnieciskās vielas iesūcas ādas virsējos slāņos. Ārstniecisko efektu rada dūņu bioloģiskā, termiskā, ķīmiskā un mehāniskā darbība.

Piemēram, siltuma ietekmē paplašinās asinsvadi un paātrinās asinsrite, līdz ar to- audi un šūnas tiek apgādātas ar lielāku skābekļa un barības vielu daudzumu. Regulējas vielmaiņa un līdz ar to samazinās pēdu un plaukstu salšana un svīšana. Turklāt dūņu dziedniecībai raksturīga terapeitiska pēc iedarbība - katras nākamās procedūras efekts summējas ar iepriekšējiem rezultātiem, tāpēc kursa (10 līdz 12 reizes) ārstēšanas rezultāti ir noturīgāki. Dūņām praktiski nav novērojamas alerģiska reakcija, tomēr dūņu terapiju nedrīkst pielietot akūtu iekaisumu, asinsrades orgānu slimību, tuberkulozes, audzēju gadījumā, kā arī, ja ir infekcijas slimības un kāju vēnu varikoze.

Pēdējā laikā biznesa aprindās kā populārākā metode svīšanas mazināšanai atzīta botulīna toksīna injekcijas. Ilgu laiku to pazina kā estētiskās medicīnas metodi, ko pielietoja kosmētiskā efekta (krunciņu izlīdzināšanas) panākšanai bez ķirurģiskas iejaukšanās. Pēdējo gadu pieredze ārstu praksē rāda, ka botulīna toksīna injekcijas ir visefektīvākā metode, kas palīdz cīnīties pret svīšanu. Tā kā tās pielietojumam nepieciešama korekta izpilde, injekcijas veic speciālās augsti kvalificētās medicīnas klīnikās dermatologs, ādā injicējot speciālu medikamentu- botulīntoksīnu, kas bloķē sviedru dziedzeru darbību. Efekts parādās 4.- 6. dienā pēc injekcijas un saglabājas 6 - 9 mēnešus. Efekta noturīguma panākšanai injekcijas vēlams atkārtot vienu līdz divas reizes gadā. Šī sviedru dziedzeru bloķēšana noteiktās ķermeņa vietās nav kaitīga, jo organisms sviedrus no organisma izdala citur. Botulīna toksīna injekcijas pielieto sejai, padusēm, plaukstām, pēdām, tomēr ar to palīdzību visveiksmīgāk tiek novērsta padušu svīšana. Turklāt šīs injekcijas ir sāpīgas plaukstās un pēdās, kur ir daudz nervu galu.

Lai mazinātu pārmērīgu padušu svīšanu, ieteicams veikt lāzerepilāciju, kad lāzerstaram iedarbojoties uz mata struktūrām, paralēli tiek skartas ādas struktūras un mazināta sviedru dziedzeru lokāla darbība.

Pieejamas ir arī "pretsviedru" tabletes- neirotropas vielas, taču tās nav pārāk efektīvas, toties blaknes parasti ir visai nepatīkamas, piemēram, sausums mutē, acu sūrstēšana. Tās iesaka retos gadījumos.Ļoti retos gadījumos tiek izmantota neiroķirurģiska iejaukšanās, izmantojot endoskopisko simpaktetomiju. Tā ir operatīva ārstniecības metode, kā rezultātā tiek likvidēti sviedrus izraisošie nervu gangloni. Procedūra jāveic abās ekstremitātēs, pretējā gadījumā rodas kompensējošā sviedru izdalīšanās citos ķermeņa apvidos. Par šās metodes pielietojumu Latvijā precīzu ziņu nav.