Tā nepatīkamā varžacs – kad vērsties pie ārsta un kā ārstēt saviem spēkiem
Foto: Shutterstock

Ja varžacs kādreiz ir mocījusi tevi, tad noteikti zini, cik nepatīkams un sāpīgs var būt šis veidojums. Nereti mēģinājumi no tās atbrīvoties beidzas ar neveiksmi, iespējams, varžacs kļūst vēl traucējošāka, tāpēc ir ļoti būtiski to darīt pareizi un neaizrauties ar tautas metodēm, kas situāciju var padarīt vēl ļaunāku.

Par to, kas īsti ir varžacs, kā to ārstēt un ko noteikti nedarīt, ja tā parādās, stāsta dermatoloģe Elīna Ozola.

Par varžaci visbiežāk liecina nepatīkamas sajūtas, kas rodas, izdarot spiedienu uz veidojumu. Tās var būt stipras sāpes staigājot. Varžaci nereti sajauc arī ar citām vainām, piemēram, kārpu. "Atšķirības no vīrusa kārpas ar neapbruņotu aci var būt pat diezgan grūti pamanīt," saka Ozola. Tās izskatās ļoti līdzīgi: "Ir sabiezēta āda un ir sāpīgums staigājot. Nereti vienīgā atšķirība ir tā, ka vīrusa kārpām virspusē ir redzami sīki tumši punktiņi, kas ir barojošie asinsvadi, bet ar neapbruņotu aci tos ieraudzīt nav nemaz tik vienkārši. Savukārt varžacīm šādus asinsvadus neredzēs un būs saglabāts ādas normālais zīmējums."

Varžacs atšķiras arī no tulznas, kas veidojas akūtas berzes dēļ. Parasti tulznas rodas pārgājiena laikā vai arī tad, kad tiek uzvilkti jauni apavi. Tulzna ir pildīta ar starpšūnu šķidrumu. Izveidojot šādu kabatu, kas pildīta ar šķidrumu, rodas tāds kā aizsargspilvens. "Varžacs gadījumā berze ir hronisks, ilgstošs process, kad āda, sevi aizsargājot, sabiezē, izveidojot biezāku raga kārtu, šeit neveidosies starpšūnu šķidruma iztilpums," atšķirības paskaidro speciāliste.

Der atcerēties, ka varžacs ir neinfekciozs ādas (ādas raga slāņa) sabiezējums, kas rodas patstāvīga spiediena vai berzes rezultātā. "Tā kā šo veidojumu neizraisa ne baktērijas, ne vīrusi, ne sēnes, tas nav nekas lipīgs un tāpēc arī nav bīstams nevienam citam," paskaidro Ozola.

Mājās ārstē uzmanīgi un nebaidies vērsties pie ārsta

Dermatoloģe uzsver: "Ar ārstēšanu mājās ir jābūt ļoti piesardzīgam, jo svarīgākais ir zināt, kas uz pēdas ir – vai tā ir varžacs vai tā ir vīrusa kārpa. Abiem šiem veidojumiem ārstēšana atšķiras. Aptiekās nopērkamie plāksteri ar tajos esošo skābi darbojas kā raga kārtas atlobītāji, kas teorētiski var uzlabot sajūtu un samazināt varžacs apjomu." Tomēr praksē bieži viss notiek citādi – staigājot plāksteris tiek pārvietots uz citu vietu un tiek bojāti apkārt esošie audi. Runājot par kāju mērcēšanu, knibināšanu vai berzēšanu, speciāliste norāda, ka arī tas var traumēt veselo apkārt esošo ādu. "Pareizāk būtu novīlēt varžaci pirms mērcēšanas, jo pēc mērcēšanas var zust sapratne par to cik bieza un dziļa ir varžacs."

Lai veiksmīgi atbrīvotos no varžacs, ir jāsaprot iemesls, kāpēc tā ir izveidojusies. "Visbiežākie izraisītājfaktori ir nepareiza stāja, nepareizs smaguma sadalījums uz kājām, pēdu deformācija vai pēdu pirkstu deformācija, nepareizu apavu izvēle, pārāk ciešas zeķes vai zeķubikses." Tiem, kam varžacis veidojas atkārtoti, tās ir vairākas vai arī ļoti ilgu laiku, Ozola iesaka veikt podometriju. Tas nozīmē, ka, analizējot stāju un gaitu, tiek noteikti atbalsta punkti pēdā. Ja tie ir izmainīti, tiek ieteikti supinatori, zolītes un citas palīgierīces, kas palīdz uzlabot stāju un gaitu. Tas mazina arī risku, ka varžacs veidosies atkārtoti.

Ozola stāsta, ka, ārstējot mājās, cilvēki bieži varžaci ārstē tāpat, kā ārstētu kārpu. Tā tiek saldēta (apstrādāta ar šķidro slāpekli), tiek lietoti pretvīrusu līdzekļi. Tomēr tas nekādu labumu nenes, jo varžacs paliek turpat, kur bijusi. "Bieži vien nāk pacienti un saka – mēs ar šo varžaci jau cīnāmies četrus mēnešus, bet nav nekāda rezultāta. Apskatot veidojumu, izrādās, ka tā ir kārpa. Protams, ka nav rezultāta, ja netiek ārstēta pareizā lieta!" Dermatoloģe stāsta, ka cilvēki varžacs ārstēšanai ir iecienījuši struteni. Arī šis tautas līdzeklis nepalīdzēs. Rezultātu nesekmēs arī knibināšana, graizīšana, vai serdītes izņemšana. "Pārāk entuziastiska veidojuma apstrādāšana atstāj daudzus ieejas vārtus un iespējas tur iedzīvoties baktērijām un sēnītēm. Tā šo procesu var padarīt jau daudz, daudz nepatīkamāku."

Jautāta, kad nepieciešams lūgt padomu speciālistam, dermatoloģe Ozola atbild: "Pie ārsta vajadzētu vērsties, jau pamanot pirmās pazīmes, kad sākas ādas sabiezējums. Ārsts, apskatot veidojumu ar dermatoskopu, noteiks, vai tā ir varžacs vai kārpa, un piemēros vispareizāko terapiju. Bieži vien pašārstēšanās beidzas ar lielākiem izdevumiem un mazāk kvalitatīvu rezultātu, tāpēc iesaku vienmēr sākt ar ārstu un tad veiksmīgāka arī būs ārstēšanas gaita."

Lai sevi pasargātu no atkārtotām problēmām, vispirms jāsaprot, kāpēc izveidojusies varžacs un jāstrādā ar tās izraisītāju. Ja tas netiks darīts, veidojums atgriezīsies. Ļoti būtiska ir ne tikai stāja, bet arī apavu izvēle. "Pārāk šauri apavi var radīt atkal jaunu varžacu veidošanos. Sievietēm bieži vien gada aukstajā periodā patīk valkāt biezās, stingrās zeķubikses, kas purngalā saspiež visus pirkstus kopā. Šis nospiedums arī var radīt atkārtotu varžacu veidošanos."

Source

DELFI Viņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form