Foto: Shutterstock
Garda, karsti kūpoša kafijas tase ik rītu – tas jau kā ieradums ir kļuvis ļoti daudziem. Kafija tiek vērtēta pretrunīgi – vieni uzskaita tās labās īpašības, citi sliktās. Cik cilvēku, tik viedokļu, tāpēc katra paša ziņā ir izvērtēt kafijas ietekmi uz veselību un savus kafijas lietošanas paradumus.

Ne velti kafiju uzskata par labāko palīgu studentiem, visiem aktīvi strādājošajiem, kad darbu vesela jūra, bet laika šķiet, ka ir daudz par maz. Tā palīdz saglabāt možu garu, pamosties no rītiem, izdarīt vairāk kā cerēts. Ir apkopotas kafijas labas īpašības, piemēram: 

• Kafija satur ļoti daudz antioksidantus. Tie savukārt ir svarīgi cīņā ar iekaisumiem, kas var būt cēlonis dažādām saslimšanām. Antioksidanti rūpējas par veselību mikrolīmenī, aizsargājot šūnas no bojājumiem.

• Kafija samazina risku saslimt ar 2. tipa diabētu, jo tajā esošās minerālvielas palīdz organismam efektīvi izmantot insulīnu.

• Mazina risku saslimt ar Alcheimera vai Parkinsona slimību, jo kafija pastiprina smadzeņu darbību, kā arī uzlabo atmiņu. 

• Kafija uzlabo vielmaiņu un veicina pareizu gremošanu. Kofeīns, kas atrodams kafijas sastāvā, var palielināt vielmaiņu no 3 līdz pat 11%, tomēr, regulāri dzerot to, tās efekts samazinās. Ņemot vērā šo kafijas īpašību, plašu popularitāti ir ieguvusi kafijas klizma, jo tā palīdz efektīvi attīrīt organismu no toksīniem, kas ir īpaši svarīgi vēža slimniekiem.

• Kafija paaugstina asinsspiedienu un tāpēc tiek rekomendēta lietot tiem, kuriem tas ir pārāk zems.

Tomēr arī kafija lielos daudzumos var atstāt nepatīkamas sekas uz veselību, tāpēc lietderīgi ir zināt arī tās sliktās īpašības, piemēram:

• Kafija organismā rada skābu vidi, bet šūnām vislabākā ir sārmaina vide. Ja tā ir pārāk skāba, organisms cenšas normalizēt pH līmeni un tāpēc tiek izmantotas minerālvielu rezerves. Tā rezultātā no organisma tiek izvadīts magnijs, kalcijs, kālijs.

• Ilgstoši un regulāri lietojot kafiju, var rasties atkarība no tās.

• To regulāri dzerot, var sākties problēmas ar bezmiegu, cilvēks var kļūt nervozāks, viegli aizkaitināms, parādās nemiers, sirdsdarbība ir paātrināta, var pat sākties muskuļu trīce.

• Kafijā esošais kofeīns var būt par iemeslu sirds mazspējai, jo tas samazina asins pieplūšanu sirdij. 

• Kafijas dēļ zobi sāk palikt dzelteni.

• Dzerot pārāk daudz kafijas, tā dehidratizē ķermeni, kas nozīmē, ka tiek izvadīts pārāk daudz ūdens no organisma. Savukārt tas atstāj sliktas sekas uz ādas veselību. 

Ieteikumi, lai kafija nekļūtu par ienaidnieku:

Kafija ir jālieto ar mēru. Dienā nav ieteicams šo dzērienu baudīt vairāk par piecām tasītēm. Savukārt, ja uzturā kafija tiek lietota pārāk daudz, tās patēriņu būtu vēlams samazināt. To var izdarīt, piemēram, šo dzērienu aizstājot ar stipru zaļo tēju. Vasaras mēnešos, kad vēl pastiprināti svīstam un izdalās vairāk ūdens no ķermeņa, kafiju ikdienā būtu vēlams aizstāt ar ūdens glāzi vai kādu augļu kokteili. 

Katram ir jāskatās, kā organisms reaģē uz kafiju, kā arī tas, vai ik rīta tasīte jau nav kļuvusi par pārāk lielu atkarību – tā, ka dienu bez tās nav iedomājams sākt. Tas liecina, ka kafijas lietošanas paradumi būtu rūpīgāk jāizvērtē.

Raksta tapšanā izmantota informācija no  portāliem:  http://authoritynutrition.com, http://www.livescience.comhttp://magazine.coffeetalk.com
http://www.onemedical.com

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!