Tikai piektā daļā iedzīvotāju dotu priekšroku lētākām zāļu alternatīvām ar tādu pašu efektu

Tikai piektā daļā iedzīvotāju dotu priekšroku lētākām zāļu alternatīvām ar tādu pašu efektu
Foto: Reuters/Scanpix

Lai gan lielākā daļa jeb 72% iedzīvotāju zina, ka daudzām zālēm ir līdzvērtīgas un lētākas alternatīvas, tikai piektā daļa jeb 21% respondentu atzīst, ka priekšroku dotu lētākajiem ģenēriskajiem jeb patentbrīvajiem medikamentiem, informēja biedrības "Veselības projekti Latvijai" pārstāve Ieva Salmane-Kuļikovska.

Biedrības veiktajā pētījumā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām pārmaksā vairākus miljonus eiro gadā par zālēm, kurām ir pieejama lētāka alternatīva ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti.

Salmane-Kuļikovska norādīja, ka zāļu izvēlē būtisks faktors ir ārsta un farmaceita ieteikumi, kuri nereti balstās uz subjektīviem kritērijiem.

Daļai ārstu un farmaceitu ir negatīvs viedoklis par ģenēriskajām zālēm, kas lielākoties tiek pamatots ar pētījumu trūkumu. Tajā pašā laikā ārsti un farmaceiti bieži atzīst, ka nav meklējuši un iepazinušies ar pētījumiem par ģenērisko zāļu efektivitāti un drošumu, skaidroja biedrības pārstāve.

Viņa norādīja, ka būtisks informācijas avots ārstiem un farmaceitiem ir farmācijas firmu pārstāvji. Salīdzinoši vairāk pozitīvas informācijas par ģenēriskajām zālēm Latvijas iedzīvotāji saņem no farmaceitiem, bet vairāk negatīvas - no medijiem un ārstiem-speciālistiem.

Raksturīgi, ka patentbrīvās zāles bieži tiek piedāvātas tikai tajos gadījumos, kad pacients finansiālu apsvērumu dēļ nevar iegādāties oriģinālpreparātu, kā arī gadījumos, kad pacients pats uzdod jautājumu par ģenērisko zāļu pieejamību, stāstīja Salmane-Kuļikovska.

Ģimenes ārstiem un farmaceitiem ir izveidojušies subjektīvi kritēriji, uz kuriem balstoties, viņi pacientiem iesaka oriģinālās vai ģenēriskās zāles, un šie kritēriji nereti sakņojas apgalvojumos, kas nav zinātniski pamatoti. Kā raksturīgus mītus Salmane-Kuļikovska minēja uzskatus, ka patentbrīvām zālēm pievienotas nekvalitatīvas palīgvielas, tās nav piemērotas bērniem, nepalīdz smagāku saslimšanu gadījumos un tamlīdzīgi.

Tomēr "tikai neliela daļa ārstu ziņo Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) par novērotajām ģenērisko zāļu kvalitātes problēmām vai blaknēm", piebilda biedrības pārstāve.

Viņa uzskata, ka nepieciešama daudz aktīvāka ārstu un farmaceitu sadarbība ar ZVA, ziņojot par ģenērisko zāļu kvalitātes problēmām vai blaknēm. Ja valsts veselības politikas iecerēs paredzēta ģenērisko zāļu īpatsvara palielināšana, ir svarīgi kliedēt mītus un stereotipus par ģenēriskajām zālēm, kas izplatīti gan speciālistu vidū, gan pastarpināti tiražēti medijos, uzsvēra Salmane-Kuļikovska.

Pētījumā "Ģenērisko zāļu lietošana Latvijā: iedzīvotāju un speciālistu informētība, viedokļi un pieredze" biedrība vēlējās noskaidrot, kādi attieksmē un pieredzē balstīti faktori traucē palielināt ģenērisko zāļu īpatsvaru Latvijā.

Pētījumā iekļauti tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas dati, intervijas ar ģimenes ārstiem un farmaceitiem, kā arī mediju satura analīze no 2009. līdz 2014. gadam.

Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Programmu finansē Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments un Latvijas valsts.

Source info

LETA


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.
Placement code for key news not found.
Placement code for key m_news not found.

Lasi vēl


Viņa.lv iesaka