Foto: Shutterstock

Lai arī veselības ministrs Guntis Belēvičs par nākotni medicīnas jomā izsakās visai optimistiski, onkologi, ķirurgi un citi speciālisti pauž pat izmisumu par garajām rindām uz izmeklējumiem, zemo atalgojumu, novecojušo tehniku, kā arī neesošo rehabilitāciju vēža pacientiem.

Trešdien, 7. oktobrī, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas organizētajā diskusijā "Vēža ārstēšanas process Latvijā" tās priekšsēdētāja asoc. prof. Gunta Purkalne uzsvēra, ka Latvija ir vienā no pēdējām vietām Eiropā pēc vairākām vēža lokalizācijām dzīvildzes rādītājos.

Foto: Publicitātes foto

"Vēža ārstēšana ir jāskata kā komplekss process, kas sastāv no ķirurģijas, ķīmijterapijas, staru terapijas un citām nozarēm, tāpēc ir būtiski to uzlūkot kā vienu veselumu. Latvijai ir priekšrocības ārstniecības kvalitātes attīstīšanai. Mums ir četras multidisciplināras ārstniecības iestādes, kurās pieejama visa ārstniecībā iesaistītā komanda. Tas nozīmē, ka ārstniecība nav izkliedēta pa dažādām iestādēm, un pacientam ir iespēja saņemt nepieciešamo ārstēšanu vienkopus. Neskatoties uz to, finansējuma trūkums onkoloģijā kavē pacientu ārstēšanu un tās kvalitātes uzlabošanu," diskusijas atklāšanā uzsvēra asoc. prof. Gunta Purkalne.

Ārsti iestājas par to, lai ārstēšana pozitīvi ietekmē pacienta dzīvildzi un dzīves kvalitāti, bet neadekvātais vēža menedžments esot galvenais iemesls kvalitātes trūkumam. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka, pirmkārt, steidzami ir nepieciešams uzlabot dažādu vēža lokalizāciju ārstēšanas procesu, piešķirot onkoloģijai lielāku finansējumu. Tas ietverot gan novecojušu ārstniecības iekārtu un instrumentu nomaiņu, gan efektīvu medikamentu pieejamību. Belēvičs uz šo ierosinājumu atbildēja, ka sistēmā gan esot trūkumi, tomēr jau tagad esot pieejamas zāles, un jāiztiek ar esošajiem līdzekļiem, kas jāpārdala nozares ietvaros.

"Otrkārt, Latvijā ir nepieciešams ieviest speciālas statistikas programmas pa dažādām vēža lokalizācijām, lai varētu objektīvi analizēt un salīdzināt ārstēšanas rezultātus," uzskata Purkalne. "Treškārt, ir jāuzlabo ārstējošā personāla atalgojums un jārisina ārstu noslogotības jautājums. Asociācijas priekšlikums, lai mazinātu ārstu noslogotību, ir onkoloģisko slimību ārstēšanas komandas paplašināšana, tajā paredzot izglītotu vidējā līmeņa medicīnas personālu, kas pildītu pacientu izglītošanas funkcijas. Šāda speciālista iekļaušana komandā būtiski mazinātu ārstu noslogotību, jo ārsts spētu vairāk laika veltīt ārstēšanai, nevis procesu skaidrošanai, savukārt pacienti skaidri zinātu, kur meklēt palīdzību par dažādiem ar ārstēšanu saistītiem jautājumiem."

To, ka šādi speciālisti nepieciešami, atzina arī onkoloģisko pacientu biedrības "Dzīvības koks" vadītāja Gunita Berķe, kas uzsvēra, ka pacienti visbiežāk nemaz nezina, kā rīkoties un pie kā vērsties. "Tikai aktīvākie šajā valstī uzzina savu diagnozi un paši aktīvākie nokļūst līdz ārstēšanai," skarbi secina Berķe. Ļoti slikta situācija esot arī ar rehabilitācijas iespējām pēc vēža ārstēšanas, jo tādas nemaz Latvijā nav. Tāpat onkoloģiskajiem pacientiem smagāsslimības laikā nav pieejami psihologa pakalpojumi.

Situācija kritiska

Foto: Publicitātes foto

Tomēr mediķi uzsvera, ka pacientiem un ārstiem nav pieejamas pat primāri nepieciešamās lietas. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes centra stacionāra "Latvijas Onkoloģijas centrs" (LOC) Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Dr. med. Armands Sīviņš īpaši norādīja, ka finansējuma trūkums ir galvenais iemesls, kāpēc Latvija šobrīd nevar nodrošināt kvalitatīvu pacientu ārstēšanu, un Latvijas lielākajā onkoloģisko pacientu ārstēšanas iestādē situācija esot gandrīz katastrofāla. Medmāsas atstājot darbu LOC, jo atalgojums esot neadekvāts. Kā piemēru viņš minēja to, ka operāciju māsa par kolēģu aizvietošanu dienā saņem trīs eiro. "Ņemot vērā, ka onkoloģisko pacientu skaits un aprūpes izmaksas katru gadu pieaug, bet finansējums pēdējo piecu gadu laikā nav palielināts, situācija nozarē tikai pasliktinās un nav iespējams to attīstīt nevienā no jomām. Papildu problēmas rada arī personāla trūkums hroniska neadekvāti zema atalgojuma dēļ. Augstākminēto iemeslu dēļ šobrīd Latvijā nevar tikt nodrošināta kvalitatīva un starptautiskām vadlīnijām atbilstoša onkoloģisko pacientu ārstēšana".

Sīviņš arī pastāstīja, ka kvotas izmeklējumiem šogad ir izsmeltas, un kopš augusta tos veikt par valsts naudu ambulatori vairs nevar, tomēr vēzis nav diagnoze, kur pacienti var ilgi gaidīt, tādēļ nereti veidojoties situācija, ka "zaļais koridors" izmeklējumiem iet caur nodaļas stacionāru, kas nav īpaši ekonomiski izdevīgi, bet tā bieži ir iespēja glābt cilvēka dzīvību, uzsver mediķis.

Belēvičs: jāizveido skaidra sistēma ārstiem un pacientiem

Uzklausot nozares speciālistu viedokli un ieteikumus par uzlabojumiem vēža ārstēšanas procesā, Veselības ministrs Guntis Belēvičs uzsvēra, ka ir būtiski izveidot skaidru "ceļa karti" gan ārstiem, gan pacientiem, kā pacientam nodrošināt labāko ārstēšanu un aprūpi. Tāpat viņš informēja, ka medikamentu pieejamības uzlabošanā Veselības ministrija ir veikusi vairākus būtiskus soļus – kompensējamo medikamentu sarakstā ir iekļautas jaunas pretvēža zāles, kā arī paplašināta kompensācija sarakstā jau iekļautām zālēm.

Esot izstrādāti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas regulē medikamentu izplatīšanu. Šī gada jūnijā ir parakstīts nodomu protokols ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un zāļu ražotājus pārstāvošajām Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federāciju un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju ar mērķi virzīties uz jaunu nacionālo vēža programmu, kas nozīmētu izvērtēt iespējamos zāļu kompensācijas mehānismus, kā arī uzlabot pacientiem pieeju inovatīvajiem medikamentiem. Tāpat ministrs informēja par ministrijas plānu kompensējamo medikamentu sistēmā izveidot atsevišķu "O sarakstu": "Attiecībā uz zālēm onkoloģisko pacientu ārstēšanai, Veselības ministrijai ir plāns kompensējamo medikamentu sistēmā izveidot atsevišķu – "O sarakstu", fiksējot līdzekļu, atvēlamo vēža ārstēšanai, apjomu. Rodoties finansiālam ietaupījumam, līdzekļi vairs netiktu izlietoti citu problēmu risināšanai, bet paliktu uzlabojumu veikšanai tieši onkoloģijas pacientiem. Tādējādi ikkatrs zāļu kompensācijas sistēmā ietaupītais eiro tur arī tiktu atstāts, lai pacienti no tā gūtu labumu – tiktu samazināti līdzmaksājumi par zālēm un tiktu apmaksāti inovatīvi medikamenti".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!