Vēža pacientiem izmeklējumi jāgaida pat sešus mēnešus: kāpēc 'izdevīgi' saslimt janvārī
Foto: DELFI

Lai novērstu gadījumus, kad ar aizdomām par diagnozi vēzis pacienti uz izmeklējumiem gaida divus līdz sešus mēnešus, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija piedāvājusi pacientu plūsmu organizēt pēc reģionālā principa. Tāpat tiek rosināts ieviest principu "nauda seko slimniekam" nevis turpināt kvotu sistēmu, kas radījusi situāciju, ka pašlaik uz izmeklējumiem tiek cilvēki, kam tie jāveic gada sākumā, savukārt tagad kvotas iet uz beigām vai beigušās, un akūtiem pacientiem tiek teikts, lai zvana rudenī, "tad redzēs, vai varēs pierakstīties".

"Zaļais koridors" nestrādā

Priekšlikuma pamatā ir pacienta izmeklēšana viņa dzīves vietai tuvākajā no valstī esošajiem četriem multidisciplinārajiem centriem – Latvijas Onkoloģijas centrā, Paula Stradiņa slimnīcā, Liepājas un Daugavpils reģionālajās slimnīcās, šodien asociācijas organizētajā diskusijā "Konkrēti priekšlikumi veiksmīgākai "zaļā koridora" principa ieviešanai" ierosināja asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne.

"Viens no svarīgākajiem vēža veiksmīgas ārstēšanas priekšnosacījumiem ir vēža agrīna diagnostika. Šī ir slimība, ar kuru jācīnās ilgi, tāpēc novēlots ārstniecības sākums vai nepamatota vilcināšanās var būt kritiska pacientam. 

Diemžēl ir gadījumi, kad nokļūšana pie ātrākiem izmeklējumiem bijusi iespējama tikai ģimenes ārsta kontaktu vai paša pacienta uzņēmības dēļ, kas liecina par nepilnībām esošajā sistēmā, uzsver Purkalne.

Pretvēža gada ietvaros jāturpina diskutēt, kā "zaļā koridora" principu veiksmīgāk realizēt dzīvē," diskusijas atklāšanā uzsvēra Purkalne. 

Arī ģimenes ārsti, kas iesaistījās diskusijā, piekrita teiktajam, un stāstīja par gadījumiem, kad pat dienu un nedēļu nav varējuši sazvanīt attiecīgās ārstniecības iestādes, lai pierakstītu pacientus uz izmeklējumiem. Tāpat problēma esot, ka ģimenes ārsti nezina, kur sūtīt vēža pacientus, jo sistēma nav sakārtota. Labāka situācija gan esot, lai tiktu uz pirmreizēju konsultāciju pie onkologa, tomēr bez izmeklējumu veikšanas arī viņš nevar palīdzēt.

Tuvāk mājām

Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšlikums balstīts uz ideju par vēsturisko multidisciplināro centru attīstītību, tiem kļūstot par katra reģiona vadošo ārstniecības iestādi onkoloģiskajiem pacientiem. Strādājot pēc asociācijas priekšlikuma, par Kurzemes pacientiem būtu atbildīga Liepājas reģionālā slimnīca, par Latgales reģionu - Daugavpils reģionālā slimnīca, par Vidzemi būtu atbildīga Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, taču par Zemgales pacientiem rūpētos Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca. 

Slimnīcām šādā veidā būtu daudz vieglāk iespējams plānot pacientu plūsmu, nepieciešamo speciālistu un aparatūras noslodzi, jo, balstoties uz Slimības profilakses un kontroles centra datiem, 2014.gadā onkoloģisko pacientu skaita sadalījums reģionos ir - Rīgā tie ir 33%, Vidzemē tie ir 24%, Kurzemē 14%, Zemgalē 13% un Latgalē 16% no visiem onkoloģiskajiem pacientiem, uzskata Purkalne.

Šajā iecerē gan ietilpst arī atruna, ka, ja cilvēks pats vēlēsies, viņš varēs ārstēties arī kādā citā slimnīcā. 

Milzu rindas

Pašreizējā sistēma acīmredzami nestrādā, jo rindas uz pirmreizējiem izmeklējumiem ir garas. 

"Ja saslimi gada sākumā, būs "izdevīgāk", vēl būs pieejamas izmeklējumu kvotas, rudenī – vairs nē," situāciju komentē pacientu organizācijas "Dzīvības koks" valdes locekle Zita Daukste.

Tam piekrīt arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Sandra Gintere. "Dievs pasarg', pacientam saslimt tagad, jo kvotu nav – var tikt uz izmeklējumiem novembrī. Ja zvana, tagad, saka, lai pārzvana rudenī, tad jau redzēšot, kā būs."

Savukārt Maija Radziņa, Latvijas Radiologu asociācijas prezidente, pašreizējās rindas sauc par mākslīgām, jo ar esošo izmeklēšanas tehniku un iespējām, varētu izmeklēt pacientus pietiekami ātri, bet finansējums esot sadalīts neprasmīgi. 

Atbildīgās ministrijas un Nacionālā veselības dienesta pārstāvji gan nekādas lielas izmaiņas tuvākajā laikā nevarēja solīt, vien pauda atbalstu izskanējušajām idejām un solīja veidot darba grupas situācijas risināšanai, jo, kā uzsvēra NVD direktores vietnieks Andrejs Doveiks, "naudas vairāk tuvākajā laikā nebūs, tāpēc ir jāizvirza prioritātes. Ja palielināsim finansējumu onkoloģijai, kaut kam citam tas ir jāsamazina." Viņš uzsvēra naudas racionālā izmantojuma nozīmību, sakot, ka nosūtījumiem pie speciālistiem un uz izmeklējumiem jābūt rezultatīvākiem, bet to secībai – racionālākai.

Pārāk maz informācijas

Bieži pacienti nezinot, kur griezties, tāpat arī apmulstot, ieraugot izmeklējumu rezultātus, jo neviens tos neizskaidrojot – pašlaik rezultātus katrs pacients saņem pats, nevis tie tiek nosūtīti viņa ārstam. Tāpēc Veselības ministrija strādājot pie tā, lai juridiski sakārtotu jautājumu, ka e-veselības sistēmas ietvaros izmeklējumus saņemtu ģimenes ārsti, kas tālāk skaidrotu diagnozi un palīdzētu pacientam. Lielākā problēma esot personas datu aizsardzība, uzsvēra Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.

Minētā problēma esot īpaši aktuāla reizēs, kad ļaundabīgs audzējs atklāts nejauši, veicot kādas citas manipulācijas vai izmeklējumus. "Pacients saņem atbildi un ir viens pats, nav ārsta, kas viņam to izskaidrotu," stāsta Radziņa. Bieži esot gadījumi, kad pacients neturpina ārstēšanu, pielieto "strausa politiku" vai pat neprotot "iztulkot" mediķu rakstīto un nesaprotot, ka ir nopietni slims, tāpēc ārstēšana ir novēlota, kas vēža gadījumā var būt liktenīgi.

Pacientu izglītotība gan pieaugot, atzīst Daukste, un arī aktivitāte, veicot profilaktiskus izmeklējumus, ko apmaksā valsts, kopumā uzlabojoties, tomēr tā vēl joprojām neesot pietiekama. Ministrijas valsts sekretāre skaidroja, ka plānojot mainīt uzaicinājuma vēstuļu formu. Savukārt Gintre uzsvēra, ka būtiska nozīme esot pacientu izglītošanai un biežākai atgādināšanai par skrīninga izmeklējumu pieejamību.

Trīs nosacījumi 

Diskusijas laikā izkristalizējās trīs svarīgi priekšnosacījumi pacientu plūsmas sakārtošanai – atbilstošs finansējuma sadalījums, pilnīga informācijas aprite un vienlīdzīga kvalitāte visās specializētajās ārstniecības iestādēs, lai arī pacienti reģionos saņemtu kvalitatīvu ārstēšanu. "Pacientu plūsmu sakārtošana, lai onkoloģiskie pacienti atbilstoši nepieciešamībai saņemtu valsts apmaksātus diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu, ietver ne tikai finansiālo, bet arī pakalpojuma kvalitātes aspektu. Pakalpojuma kvalitātes definēšana ir izšķiroši svarīga, lai neveidotos situācijas, kad dažādās ārstniecības iestādēs izmeklējumi tiek veikti atkārtoti, nevajadzīgi sūtot pacientu uz papildu izmeklējumiem un tādējādi arī mākslīgi pagarinot rindu. Tieši pakalpojuma kvalitātes definēšana ir viens no būtiskākajiem mērķiem šādās speciālistu diskusijās," norādīja Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa. 

Pēc diskusijas Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija visus izskanējušos priekšlikumus plāno apkopot un iesniegt Veselības ministrijā, lai kopā ar jau esošajiem priekšlikumiem politikas veidotāji spētu palīdzēt īstenot veiksmīgāku "zaļā koridora" principu visās ārstniecības iestādēs vienādi.

Jau ziņots, ka šis ir pasludināts par onkoloģiskās modrības gadu, kurā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta samilzušajām problēmām šajā nozarē.

Tags

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca Veselības ministrija Plaušu vēzis Zarnu vēzis

Comment Form