Piespraužot citiem birkas, cilvēkiem vieglāk dzīvot. Vīrieša viedoklis par interneta varoņiem, humoru un feministēm
Foto: Vika Anisko

"This is Хорошо" ir "Youtube" kanāls, kuru droši vien var saukt par populārāko Latvijā tapušo interneta projektu – tā auditorija ir mērāma sešos miljonos. Oktobra beigās projektam apritēja septiņi gadi un visu šo laiku to nenogurstoši vada Stass Davidovs. Sarunā ar "Delfi Woman" Stass stāsta par to, kā ir – būt "cilvēkam no interneta", kādēļ, viņaprāt, "ātrās" attiecības ir postošas, kāpēc "bodīpozitīvisma" cīnītāji un mūsdienu feministes ir divkosīgi, savukārt apsūdzība par seksuālu uzmākšanos ir tikai kārtējā modīgā tēma.

Latvijā pietiekami bieži satieku cilvēkus, kuri mani atpazīst. Daudzi no viņiem no sirds brīnās, ka es dzīvoju šeit. Bet mums joprojām patīk būt Rīgā, kaut jau daudzus gadus virs mūsu komandas galvas karājas nepieciešamība pārcelties uz Maskavu. Tomēr to negrib neviens no mums. Es pats turp braucu divreiz mēnesī. Jā, Maskava ir pilsēta, kas ar savu enerģiju uzlādē darbam, taču dzīvot tur ir grūti. Jo īpaši – ja esi dzimis un uzaudzis Latvijā un zini, ka vari iesēsties mašīnā un nokļūt mežā jau pēc 15 minūtēm. Tas ir forši.

Esmu pārliecināts, ka pasaulē ir sievietes, kurām pat Petrosjans ir sekssimbols. Pats sevi tā nekad neesmu pozicionējis. Pat piedalīšanās "Old Spice" reklāmā drīzāk bija tāds joku projekts, bez nekāda mačo zemteksta. Taču droši vien pasaulē ikvienai publiskai personai ir savas pielūdzējas, kas ir pārliecinātas – viņš ir sekssimbols.

Man ir principiāla nostāja pret "bodīpozitīvisma" un feminisma aktīvistiem. Mūsdienās ar daudzām aktīvistu kustībām, kas vērstas uz tolerances paaugstināšanu, ir visai absurda situācija – aktīvisti ar savām darbībām kropļo sākotnēji labas idejas. Krišana galējībās – tas vienmēr ir murgaini. Neveidot klišejas, kādam jābūt ķermenim, – tā ir veselīga sevis un citu uztvere, taču tagad cilvēki šo koncepciju izmanto kā attaisnojumu neveselīgam dzīvesveidam. Arī bērnu audzināšana par dzimumu izpratni ir kolosāla koncepcija, kuru cilvēki pārvērš par cirku un noved līdz absurdam. Tas pats ir arī ar mūsdienu feministēm, kas praktiski atduras mizogīnijā.

Piespraužot citiem birkas, cilvēkiem vieglāk dzīvot. Vīrieša viedoklis par interneta varoņiem, humoru un feministēm
Foto: Ontuars.com

Es varētu nosaukt sevi par feministu, jo man nepatīk frāzes "dari to kā meitene" vai "tu esi meitene", taču, ja sākotnējā koncepcijā cīņai par sieviešu tiesībām viss bija brīnišķīgi, tad šodienas aktīvistes visu ir sakropļojušas. Stass Davidovs

Mīlestība ir kā zobens, humors – vairogs. Šie ir vārdi no Bernāra Verbēra "Eņģeļu impērijas". Dzīvē es pārvietojos ar šo frāzi. Esmu pārliecināts, ka Verbērs šo teicienu ir no kāda aizlienējis, tomēr man tā ir patiešām svarīga. Ja visu dzīvē notiekošo uztver ar humoru, to ir vieglāk sagremot. Pašironija ir satriecoša, jo īpaši – strādājot internetā.

Es neteiktu, ka esmu sava tēla ķīlnieks. No informācijas pasniegšanas aspekta tēls ir ērts un tas mani pārāk neapgrūtina. Cenšos būt maksimāli atklāts un man nav grūti kādam lieku reizi uzsmaidīt.

Piespraužot citiem birkas, cilvēkiem vieglāk dzīvot. Vīrieša viedoklis par interneta varoņiem, humoru un feministēm
Foto: Facebook


Ja esi superzvaigzne rietumvalstīs, tev jābūt noteiktam atribūtu komplektam, lai publiski pierādītu savu "labumu". Tev aktīvi jāatbalsa viendzimuma laulības, jābūt vegānam, jāvalkā mākslīgās kažokādas, jāienīst Tramps un jābrauc ar "Prius". Katrā no šiem punktiem ir lērums atrunu, taču – ja tu neatbalsti kaut ko no šī komplekta, automātiski nonāc ļauno kategorijā.

Hārvija Vainstīna gadījums – kārtējais no daudziem, kuram vienkārši gadījās pievērst uzmanību, un kuru nolēma uzpūst. Tādu gadījumu, uz kuriem var uzdurties, ir daudz. Vienkārši līdz tiem vēl nav tikuši. Publisku personu ir ļoti vienkārši ienīst no plašsaziņas līdzekļu sižetiem un virsrakstiem, tādēļ es saprotu šīs tēmas popularitāti.

Kibermionika – tas ir kruti! Pērn es piedalījos projektā, kas paredzēja to, ka mēneša laikā man jāmaina paša ķermenis. Bija interesanti mainīt sevi vizuāli un uzlabot savu izturību ar tehnoloģiju, kura patiesībā radīta citiem mērķiem.


Mēs esam visrakstu sabiedrība. Ļoti bieži uzskrienu ziņu portāliem, kuros nav nekā cita, tikai virsraksti pāris rindkopu rakstiem, kas tikai papildina tos.

Tas, kura dzīvē ir tikai vienas nakts sakari, kaut kādā mirklī sabrūk morāli un pazaudē sevi. Man nepatīk ātro attiecību variants. Stass Davidovs

Es baidos no absolūtiem vārdiem, piemēram, "vienmēr" un "nekad". Ir skaidrs, ka nevajag runāt tukšu, tomēr reālisms ir nepieciešams. Tas palīdz vieglāk uztvert dzīvi un nevilties tajā.

Piespraužot citiem birkas, cilvēkiem vieglāk dzīvot. Vīrieša viedoklis par interneta varoņiem, humoru un feministēm
Foto: Vika Anisko


Esmu optimistiskais reālists. Neapgalvošu, ka īstenoju visus savas dzīves uzdevumus, taču man nav tā lielā un gaišā sapņa, kuru turēt rezervē visam mūžam. Dzīves jēga ir tās izpratnē un iepazīšanā, nevs jēgas meklēšanā.

Mīlestība viennozīmīgi iedvesmo. Spilgtas emocijas darbina iekšējo pasauli un ļauj atbrīvoties radošajai enerģijai.

Piespraužot citiem birkas, cilvēkiem vieglāk dzīvot. Vīrieša viedoklis par interneta varoņiem, humoru un feministēm
Foto: Ума Палата - Рига


Droši vien neesmu romantiķis, tomēr ik pa laikam daru visādas jaukas lietiņas. Piemēram, mierīgi varu piecelties piecos no rīta, aizripināties līdz veikalam, nopirkt ziedus un kādu dāvanu, aizvest mājās un sagatavot visu, pirms mīļotā modusies. Tādi brīži dzīvei piešķir pozitīvi emocionālus toņus.

Cilvēku maina attiecības, nevis mīlestība. Jo parādās atbildība un izpratne par to, ka esi ar kādu kopā un jādzīvo kā komandai.

Subjektīvi – dzīvot paša radītā tēlā ir drošāk – tā tu atstāj vietu pašam sev. Stass Davidovs


Piespraužot citiem birkas, cilvēkiem vieglāk dzīvot. Vīrieša viedoklis par interneta varoņiem, humoru un feministēm
Foto: Стас Лиепа


Lai sargātu bērnus no postošās interneta ietekmes, vecākiem jāsaprot, kas ir kas. Tā vietā, lai liegtu pieeju tīklam, viņiem jāiemāca bērniem, kā filtrēt informāciju. Lielākoties mūsu vecmāmiņām šķiet, ka mēs sēžam pie nesaprotamiem mirgojošiem klučiem, bet vecākiem nevajadzētu būt tādai attieksmei. Pretējā gadījumā viņi jau sākotnēji ir lemti zaudēt savu autoritāti un kapitulēt cīņā ar globālo tīmekli.

Kļūt par videoblogeri – tas nav nekas slikts. Arī tas ir darbs. Kādēļ mūsdienu bērni vēlas strādāt šādi? Ja labi padomā, tad šī nodarbošanās sevī iekļauj būšanu populāram un iespēju kļūt par viedokļu līderi. Ja tev patīk kāds aktieris vai mūziķis, ir loģiski, ka tu vēlies kļūt tāds pats. Tāpat ir arī ar videoblogošanu. Problēma ir tajā, ka starp populārākajiem blogeriem ir pietiekami daudz ne to labāko lomu modeļu. Bet tas ir tikai tāds modes vilnis. Bet vēlāk būs vēl kaut kas cits...

Tags

Lasāmgabali

Comment Form