Novembrī Drošības policija (DP) sākusi kriminālprocesu vēl pret diviem Latvijas pilsoņiem par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Ukrainā, informēja DP.
No plašākiem komentāriem DP gan atturas.
Šogad 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos. Krimināllikuma izpratnē prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām.
Jau iepriekš DP prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā inkriminēja Austrumukrainas teroristu rindās karojošajam nacionālboļševikam Benesam Aijo, kā arī Vjačeslavam Visockim, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. Visas personas ir izsludinātas meklēšanā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šogad februārī izsludināja Aijo meklēšanā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Aijo bija jāstājas tiesas priekšā, taču viņš ir aizbēdzis no Latvijas un paziņojis, ka atrodas pašpasludinātās "Luhanskas tautas republikas" armijas rindās Donbasā un piedalās kaujas operācijās.
DP veiktā analīze liecina, ka uz Ukrainu nolūkā pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas vēršas pret Ukrainas teritoriālo nedalāmību, Latvijas iedzīvotāji ir devušies dažādu iemeslu dēļ. Vieni ir iesaistījušies konfliktā drīzāk ideoloģisku motīvu dēļ, tikmēr citus motivēja ilūzija par vieglu peļņu. DP atzīmē, ka krimināla pagātne bija arī šī gada sākumā Ukrainā nogalinātajam Latvijas iedzīvotājam Radionam Kušniram, kura nāvi savās interesēs turpina izmantot daži Krievijas agresijas Ukrainā atbalstītāji Latvijā.
Atšķirības ir vērojamas ne tikai Latvijas iedzīvotāju motivācijā iesaistīties Ukrainas konfliktā, bet arī veidā, kā viņi nokļūst nelikumīgo kaujinieku grupējumu kontrolētajās teritorijās. Vieni turp devās pēc savas iniciatīvas, savukārt citi, iespējams, tika apzināti radikalizēti un vervēti. DP rīcībā esošā informācija rada aizdomas, ka dažu Latvijas iedzīvotāju ceļošanā uz Ukrainu svarīga loma bija Vladimiram Lindermanam, kurš, iespējams, aģitēja un motivēja sev lojālos līdzgaitniekus pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem.
DP arī pārbauda informāciju, ka ar viņa iespējamo starpniecību vairāki Latvijas iedzīvotāji devās uz Maskavu, kur viņiem tālāku atbalstu sniedza nacionālboļševistisko ideoloģiju atbalstošās organizācijas "Drugaja Rossija" pārstāvji. Saistībā ar šīm Lindermana aktivitātēm tiek veikta izmeklēšana iepriekš sāktajā kriminālprocesā. Krievu valodas referenduma organizētājam un prokrieviskajam aktīvistam Lindermanam šajā lietā piemērots procesuālais statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.
Saistībā ar šo kriminālprocesu šogad janvārī kratīšana tika veikta biedrības "GVD Baltija" dibinātāja Staņislava Bukaina un divu citu šīs biedrības biedru dzīvesvietās. Šai trijotnei lietā piemērots tāds pats statuss kā Lindermanam. Biedrība "GVD Baltija" izcēlās ar to, ka pērn Rīgas mikrorajonos sarīkoja pasākumus, kuru laikā tika vākti ziedojumi "humānās palīdzības sniegšanai Donbasam".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
