Kāda par finanšu noziegumiem aizdomās turēta persona intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" atklājusi, ka ar naudas atmazgāšanu nodarbojusies desmit gadus, turklāt zinājusi gan par lietas ierosināšanu, gan iespējamām tālākajām darbībām.
"Es nodarbojos ar naudas atmazgāšanu kādus desmit gadus apmēram. PVN izkrāpšana no valsts, apkalpoju klientus, palīdzēju nesamaksāt cilvēkiem PVN, radīju fiktīvus darījumus," raidījumam stāstījis aizdomās turētais.
Saskaņā ar viņa pausto grupējums ik mēnesi apgrozījis ap miljonu eiro. Valsts makam no šīs summas secen gājis pievienotās vērtības nodoklis jeb piektā daļa.
"Šī grupējuma pārvaldībā bija vairāk nekā 12 (..) dažāda veida buferuzņēmumi un fiktīvi uzņēmumi, kā arī uzņēmumi citās Eiropas Savienības valstīs, kas būtībā, noslēdzot fiktīvus darījumus, deva iespēju patiesā labuma guvējam vai nu izvairīties no PVN nomaksas, vai arī izkrāpt PVN lielā apmērā. Pārsvarā grupējums sniedza pakalpojumus klientiem, reālā saimnieciskā darba veicējiem tādās nozarēs kā auto moto tirdzniecība, būvniecība, dažādu dārgu telefonu, pulksteņu, aksesuāru tirdzniecība," raidījumam skaidrojis Finanšu policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš.
"de facto" intervētā cilvēka vadītais grupējums atklāts 2013. gada pavasarī. Pēc Finanšu policijas ieskatiem – tas darbojies mazliet vairāk nekā divus gadus – no 2011. līdz 2013. gadam. Valstij nodarītie zaudējumi lēšami aptuveni piecu miljonu eiro apmērā. Kad pie aizdomās turamajiem ieradās izmeklētāji, liela daļa pierādījumu jau bija iznīcināti. Bet paši grupējuma dalībnieki aizbēga, un viņus aizturēja vien pēc gada, diviem.
"2013.gadā uz mums ierosināja krimināllietu, par kuras esamību mēs zinājām, zinājām no cilvēka, kas arī ir iesaistīts, kas maksā, kas ir pietuvināts Finanšu policijai. Tas cilvēks, viņam patīk ļoti daudz runāt, un viņš izpļāpājās. Un mēs, dabūjot to zināt, mēs savu darbību beidzām, un gaidījām, kas notiks," raidījumam klāstījis aizdomās turētais.
Podiņš "de facto" norādījis, ka šo situāciju mēģināts pārbaudīt: "Iespējams, ka šis grupējums manīja, ka kaut kādas darbības veic – iespējams. Bet pierādījumi tam, ka viņiem tika nodota informācija – mums nav."
Šobrīd no konkrētās krimināllietas izdalīta un prokuratūrai nodota viena epizode par valstij nodarīto kaitējumu 300 000 eiro apmērā. Pārējais vēl tiek izmeklēts. Šajā lietā nomainīti jau trīs izmeklētāji, ko Finanšu policijas vadība skaidro ar intensīvu pretošanos no aizdomās turamo puses.
"de facto" rīcībā esošā informācija liecina, ka cilvēks, kurš tiek uzskatīts par grupējuma vadoni, vēloties sniegt ziņas par finanšu policistu iesaistīšanos noziedzīgās shēmās, uzrakstījis arī iesniegumu Finanšu policijas Iekšējai Drošības daļai. "Tā kā es 10 gadus esmu šajā "biznesā", man ir ļoti labi zināms, kas ar ko strādā, kas kam maksā, un arī visam pierādījumi, tai skaitā," paudis aizdomās turamais.
"de facto" vēsta, ka viņš tiesībsargājošām iestādēm nosaucis konkrētus uzvārdus.
Taču ne Finanšu policijai, ne prokuratūrai neesot izdevies iegūt pierādījumus, kas apliecinātu izmeklētāju saistību ar organizētām naudas atmazgātāju grupām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
