SEPLP mazākumtautību uzrunāšanai iecerējusi proporcionālu valodu lietojumu un plašāku satura adaptēšanu

Kā informēja SEPLP, padome pozitīvi vērtējot Nacionālo drošības koncepciju (NDK), tomēr uzskata, ka tajā ietvertais nosacījums no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju saturu veidot tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, nav burtiski izpildāms.

Mediju uzrauga ieskatā, šādas normas burtiska izpildīšana radītu Satversmes pārkāpuma risku, proti, tiktu liegta iespēja sabiedriskajiem medijiem veidot saturu vairāku Latvijas vēsturisko mazākumtautību valodās, tostarp, krievu, romu, ebreju, baltkrievu.

Vienlaikus SEPLP norāda, ka ir atbalstāms un īstenojams NDK mērķis nodrošināt to, ka visa Latvijas sabiedrība atrodas vienotā informatīvajā telpā un patērē vienotu saturu, tādējādi pārtraucot sabiedrības šķelšanu un veicinot tās saliedēšanos uz valsts valodas pamata. Tāpat SEPLP piekrīt, ka turpmākā valsts informatīvās telpas aizsardzības un attīstības politika ir "fundamentāli balstāma uz latviešu valodas un Satversmes vērtību bāzes, kā arī veidojama tāda mediju politika un tiesiskā vide, kas atbalsta saturu valsts valodā".

Papildus tam SEPLP atbalsta "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2024.-2027. gadam" projektā teikto, ka "nozīmīgi ir mediju saturā vairāk uzrunāt Latvijā dzīvojošās mazākumtautības latviešu valodā".

Lai īstenotu augstākminēto dokumentu būtību un radītu jaunu pieeju mazākumtautību sasniegšanai ar sabiedrisko mediju saturu, padomes skatījumā, nav nepieciešamas izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā (SEPLL), un lēmumi pieņemami SEPLP un sabiedrisko mediju iekšienē. Lai nodrošinātu likumā definēto mērķu izpildi, SEPLP iecerējusi virkni uzdevumu.

Saskaņā ar mediju uzrauga plāniem, SEPLP 2025. gadā izstrādās "Latvijas Sabiedriskā Medija" vidēja termiņa darbības stratēģiju 2026.-2028. gadam, kas stāsies spēkā no 2026. gada, savukārt pilnvērtīgu uzņēmuma stratēģiju, ar ko tiek izpildīts sabiedriskais pasūtījums, izstrādās jaunā uzņēmuma valde.

Tikmēr līdz 2024. gada 1. jūlijam tiks izstrādāts pārejas perioda formāts, proti, stratēģiskais ietvars apvienotajam medijam 2025. gadam. Līdz ar stratēģiskā ietvara apstiprināšanu SEPLP definēs, ka no 2026. gada apvienotais sabiedriskais medijs pāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautību valodās radīšanai atbilstoši Satversmei un SEPLL, "veicinot vienotas, nevis divkopienu, sabiedrības pastāvēšanu". Vienlaikus tiek solīts pieņemt lēmumu par jaunu pieeju Latvijas reģionālās daudzveidības respektēšanai, veicinot plašāku kultūras pieejamību, mazākumtautību integrāciju un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu, norāda SEPLP pārstāvji.

Šajā kontekstā SEPLP uzdos uzņēmuma "Latvijas Sabiedriskais Medijs" valdei līdz 2025. gada 1. jūlijam izstrādāt ieviešanai no 2026. gada konceptuāli jaunu programmu un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās un par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un veicinot plašāku kultūras pieejamību.

Tāda piedāvājuma izstrādāšanā SEPLP kā prioritātes noteikšot Latgali "kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgu, un arī valsts ārējai drošībai īpašu reģionu".Tāpat par prioritāti noteiks saziņas formātus ar sabiedrību mazākumtautību valodās par būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās.

Mazākumtautību valodu izmantojumam sabiedrisko mediju satura veidošanā būs jābūt ar proporcionālu pieeju. Prioritāra būs arī kultūras pieejamības paplašināšana visos Latvijas reģionos, mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā un kopējās mazākumtautību auditorijas daļas nezaudēšanu.

SEPLP uzsver, ka vienlaikus 2025. gada sabiedriskā pasūtījuma gada plāna izstrādē un īstenošanā jāturpina 2024. gada iesāktais darbs, virzoties uz "rus.lsm.lv" zīmola maiņu, atsakoties no agresorvalsts nosaukuma pieminēšanas un tuvinoties mazākumtautību platformas stratēģiskajam mērķim.

Padome uzskata, ka ir jāturpina latviešu valodas apguves veicināšanu mazākumtautību multimediju platformā un "Latvijas Radio 4" programmā, mazākumtautību platformās adaptējot saturu no latviešu valodas, tādējādi mazinot nošķirtību divās kopienās. Tāpat jāturpina izmaiņas mediju satura veidošanas struktūrā, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalīšanas pēc nacionālās vai valodas piederības.

Ar šīm iecerēm SEPLP šodien iepazīstināja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisiju.

Kā vēstīts, pērnā gada septembrī Saeima apstiprināja jaunu Nacionālās drošības koncepciju. Tajā noteikts, ka no 2026. gada 1. janvāra sabiedrisko mediju veidotajam saturam jābūt tikai latviešu valodā un valodās, kas ir piederīgas Eiropas kultūrtelpai, taču SEPLP un sabiedrisko mediju pārstāvji tik striktai pārejai, bez skaidra plāna, ko darīt pēc 2026. gada 1. janvāra, iebilst.

Jautājuma risināšanā iesaistījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, iniciējot publisku diskusiju Rīgas pilī. Pēc mediju pārstāvju, uzraugu un nozares ekspertu uzklausīšanas Rinkēvičs sacīja, ka izmaiņām pēc 2026. gada 1. janvāra jābūt, taču "neiznīcinot jau sasniegto". Valsts prezidents aicināja iesaistītās puses paplašināt izpratni par mazākumtautības jēdzienu.

"Mēs nedrīkstam dot signālu, ka Saeimas lēmumus var nepildīt; kaut kādas izmaiņas būs nepieciešamas. Un mēs nevaram visus mazākumtautības cilvēkus uzrunāt caur krievu valodu. Ir lietas, kuras laiks prasa mainīt, bet tā, lai tas notiktu veidā, kurā mēs neiznīcinām sasniegto, bet paplašinām izpratni par to, kas ir mazākumtautības," sacīja Valsts prezidents.

Rinkēvičs aicināja Kultūras ministriju, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Saeimas atbildīgo apakškomisiju un sabiedriskos medijus strādāt kopā un atrast risinājumu.