Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) kā maz ticamu novērtējusi iespējamību, ka šā gada valsts budžeta grozījumos varētu tikt piešķirti līdzekļi Latvijas Radio kora darbības nodrošināšanai.
"Jautājums par līdzekļu piešķiršanu uzreiz ir problemātisks, jo teorētiski ir divi iespējamie avoti - budžeta grozījumi un līdzekļi neparedzētiem izdevumiem. Ticamība, ka līdzekļus algu palielināšanai varēs piesaistīt no šiem avotiem, ir zema, jo premjerministrs uzskata, ka budžeta grozījumos papildu līdzekļus vispārējās ekonomiskās situācijas dēļ šogad nevarēs piešķirt nevienam pieprasījumam, bet līdzekļi neparedzētiem gadījumiem nav paredzēti atalgojumam," uzskata Demakova.

Kā informē Kultūras ministrijas preses sekretāre Kristīne Zvirbule, radio kora vadība darīja zināmu šo problēmu ministrei tikai šā gada janvārī, bet Saeima par 2008.gada valsts budžetu nobalsoja 2007.gada 8.novembrī. Ministre uzskata, ka radio koris "ir spoža zvaigzne Latvijas mūzikas kopainā un nav nekādu šaubu, ka atšķirība algu ziņā ir jānovērš. Dīvaini, ka par šo problēmu sāk runāt tik vēlu, jo šā gada valsts budžets ir pieņemts Saeimā un izmaiņas tajā ir maz iespējamas. " "Jebkuram, kas orientējas valsts budžeta sastādīšanas un pieņemšanas gaitā, ir zināms, ka budžetu sāk veidot iepriekšējā gada aprīlī un maijā, bet rudenī tas nonāk Saeimā. No budžeta plānošanas viedokļu būtu pareizi, ja Radio kora vadība (ne jau diriģenti, bet administratīvā vadība), Latvijas Radio un Nacionālā radio un televīzijas padome būtu vērsusi Finanšu ministrijas, Kultūras ministrijas un Saeimas deputātu uzmanību uz šo neatbilstību vismaz pagājušā gada vidū, un tad jautājums visticamāk pozitīvi būtu atrisināts normālā ceļā. Tagad ir vērojamas šīs neizdarības sekas, un lielākā atbildīga par tām gulstas uz radio kora administratīvo vadību, Latvijas Radio un Nacionālo radio un televīzijas padomi," pauž Demakova.

Lai gan formāli Radio korim nav nekādas saistības ar Kultūras ministriju, ministre ir solījusi radio kora vadībai atbalstīt algu palielināšanu no 2009.gada 1.janvāra, vēršot gan valdības, gan Finanšu ministrijas uzmanību uz Radio kora augsto māksliniecisko kvalitāti. Lai panāktu algu palielināšanu no nākamā gada, Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir jāiesniedz attiecīgs līdzekļu pieprasījums Finanšu ministrijā. Tikšanās laikā šā gada janvārī Radio kora pārstāvji norādīja, ka līdzekļu piešķiršana no 2009.gada 1.janvāra vismaz rādītu kādu pozitīvu perspektīvu un palīdzētu uzlabot gaisotni korī.

Kultūras ministrijā norāda, ka līdzīgā situācijā kā radio koris pirms gada bija arī bibliotēku sistēma – Kultūras ministrija paaugstināja atalgojumu Nacionālās bibliotēkas darbiniekiem un izsūtīja aicinājumu pašvaldību vadītājiem censties ievērot kultūras darbinieku memorandā nosprausto apņemšanos palielināt kultūras darbinieku algas – daudzas pašvaldības to ņēma vērā, jo KM savukārt iegulda lielus līdzekļus bibliotēku infrastruktūrā.

Jau vēstīts, ka Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) lūgs šā gada valsts budžeta grozījumos piešķirt papildus 160 000 latu Latvijas Radio kora darbības nodrošināšanai, portālu "Delfi" informēja NRTP.

Kā vēsta "Latvijas Avīze", Latvijas Radio koris ir uz izjukšanas robežas, jo dziedātāju zemā atalgojuma dēļ mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava apsver iespēju kori likvidēt.

Laikraksts norāda, ka līdz šim koristu alga bija 340 lati pirms nodokļu nomaksas. Ar 2008. gada janvāri tā ir palielināta līdz 371 latam. Korim šogad nepieciešami aptuveni 110 000 latu, lai atalgojuma līmenis būtu līdzvērtīgs citu Latvijas kultūras darbinieku algai par līdzvērtīgu darbu. Piemēram, Operas kora un valsts kora "Latvija" dziedātājiem alga patlaban ir 600 latu pirms nodokļu nomaksas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!