Foto: F64
Par 2009. gada vārdu pirmdien atzīts vārds "glābējsilīte", savukārt gada nevārda titulu ieguvis vārds "saīsināt (darbiniekus)", bet par spārnoto teicienu kļuvis Baibas Rozentāles jautājums žurnālistam kādā preses konferencē "Un ko jūs saprotat ar politisko atbildību?", informē Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas koordinatore Maija Sinka.

Pērnā gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu žūrija izraudzījusi, spraigā domu apmaiņā izskatot vairākus simtus ierosinājumu, informē Sinka.

2009.gada vārds "glābējsilīte" ir angliskā vārda "baby box" latviskojums. "Vārds jaukā veidā itin spilgti norāda uz apzīmējuma būtību: cilvēcība un žēlsirdība," uzskata žūrija. Titulu šis vārds ieguvis konkurencē ar tādiem vārdiem kā dižķibele, lielķeza, diždimba, lieldimba, lielķibele, lielapmērķeza, ķeza (krīze); aizeima (demisija); žibmirklis, stindzeklis, žilbbars, zibmirklis, stulbummirklis, uzliesmis (flashmob); inforkarš (apzīmējums jaunai kara formai, kurā tiek mērķtiecīgi manipulēts ar elektroniskās un citu saziņas līdzekļu palīdzību, vai arī bloķēta to darbība); piemetamā summa, atlecošā summa (nelegāli piemaksājamā nauda par pakalpojumu", no krievu valodas "otkat" vai angļu "kickback"); nesatiksme (lauki bez satiksmes iespējām); logutiņš (logotips) un citi.

Savukārt uz gada nevārda titulu pretendēja arī "autleti", "outlet"; "izņem" ("izņem" bērnu no ģimenes, pierādījumus); "debate", "baža" (daudzskaitleņi, kas bieži lietoti vienskaitlī); "adresēt" (pēc angļu valodas veidoti savienojumi: "adresēt problēmu", "adresēt šo jautājumu"); "Paralimpiskās spēles" (Paraolimpiskās spēles); "Šlesakovs", "Ušlers" (kreisā koalīcija Rīgas domē); "sakārtot" (bieži izmantots šādi: valsts pārkārtošana atbilstoši partijpolitiskām interesēm); "nevalstiskās organizācijas" (sabiedriskās organizācijas, pilsoniskās organizācijas, nevalsts organizācijas, biedrības).

Žūrija norāda, ka Rozentāles frāze: "Un ko jūs saprotat ar polītisko atbildību?" izvēlēta gada spārnotā teiciena titulam, jo tā spilgti parāda daudzu amatpersonu neziņu par politiskās atbildības jēdziena saturu.

Uz spārnotā teiciena nosaukumu pretendēja arī labklājības ministra Ulda Auguļa izteiciens "Maksimāli minimalizēt..."; Saeimas deputāta Ingmāra Līdakas opozīcijai teiktais "Aizver muti!"; Tautas partijas līdera Andra Šķēles konstatējums, ka "valsts vadītāji nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša"; premjera Valda Dombrovska Vecgada uzrunā paustais: "...esam ceļā uz valsts vērtībām."; nezināma autora frāzes "Šis ir tāds pateicīgs grieziens" un "Cerams šis būs kritiens uz augšupejošām kāpnēm", prezidenta Valda Zatlera aicinājums "Jāsāk strādāt!", Saeimas spīkera Gundara Daudzes teiktais "Konsekvences lai katrs izdara pats"; kā arī izteicieni "Gods kalpot Latvijai!", "Mēs esam tur, kur mēs esam" un "Šprotes seņču eļļā".

Sinka informē, ka septīto gadu notikušā sabiedriskā akcijā iesaistījusies plaša sabiedrība – "jaunieši un arī gados vecāki pieteicēji, ierēdņi un viņu kritizētāji, tulkotāji, rakstnieki un arī citi, kam rūp savas valodas bagātība un attīrīšana no ačgārnībām". Saņemti gan rūpīgi apdomāti un pamatoti, gan arī rotaļīgi jauki un asprātīgi vārdi, nevārdi un teicieni.

Šogad žūrijai bijusi grūtāka izvēle nekā citus gadus, jo, piemēram, gada vārdam šoreiz vairāk "izcilu priekšlikumu". Sinka atzīst, ka pieteikumos 2009. gadam saņemts vairāk radošu ieteikumu un mazāk negāciju nekā agrāk. "Kā teicienos, tāpat gada vārda pieteikumos mazāk sūro un nelāgo kandidātu, toties jauni pārdomu vērti un derīgi vārdi un teicieni. Kā parasti, saņemtos priekšlikumos spilgti atainojas pašreizējās valstiskās un politiskās norises," norāda Sinka.

Latvijā pirmo reizi gada vārdu, nevārdu un spārnoto teicienu izvēlējās 2003. gadā, kad par gada vārdu kļuva "zīmols", par nevārdu – "eiro" (tā nelokāmības dēļ) un par spārnoto teicienu – vārdkopa "zelta rokas" ar jaunu nozīmi. 2008.gada vārds bija: "talkot ", nevārds: "šis te... šo te...", spārnotais teiciens: "Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama". Par "gada naglu" 2008. gadā tika pasludināts teiciens "nasing spešl", ar kuru toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris atbildēja uz žurnālistes jautājumu, kas īsti notiek Latvijā un kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!