Organizācija, pamatojoties uz pierādījumiem balstītu informāciju, pieprasa aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību degvielas uzpildes stacijās un atļaut pārdot alkoholu tikai specializētos veikalos vai veikalu nodaļās.
Kā galvenos iemeslus šādiem priekšlikumiem Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija min to, ka alkohola pārmērīga lietošana ir viens no galvenajiem riska faktoriem sabiedrības veselībai, sociāli ekonomiskai attīstībai un drošībai.
"Latvijā alkohols ir galvenais riska faktors, kas veicina sliktu veselību un pāragru nāvi jeb tā saucamo slimību slogu. Šis indikators Latvijā ir vismaz divas reizes sliktāks (15,4%) nekā vidēji Eiropas Savienībā (7,4%). Kopš veikti šie aprēķini, Latvijā alkohola patēriņš ievērojami pieaudzis," norāda Krūmiņa, piebilstot, ka tāda pati situācija ir arī kaimiņvalstīs Igaunijā, kur šis indikators ir 15,4% un Lietuvā - 14,9%, kur arī alkohols ir galvenais slimību sloga cēlonis.
Pēc 2008.gadā Sabiedrības veselības aģentūras publicētā pētījuma "Smēķēšanas un alkohola lietošanas izplatība skolas vecuma bērniem Latvijā laika posmā no 1991.gada līdz 2006.gadam", kas ir aptauja 11, 13 un 15 gadus vecu jauniešu vidū, datiem, nozīmīgi liels ir to skolēnu īpatsvars, kuri vismaz reizi nedēļā lieto alkoholiskos kokteiļus, to dara 14,1% 15 gadus vecu zēnu un 15,8% meiteņu. Pieaugot vecumam, skolēnu īpatsvars, kuri piedzērušies vismaz divas līdz trīs reizes, nozīmīgi palielinās abiem dzimumiem.
Aptaujas gados no 1994.gada līdz 2006.gadam statistiski ticami pieaudzis to zēnu īpatsvars, kuri bijuši piedzērušies vismaz divas līdz trīs reizes no 14,3% līdz 26,5%, savukārt meiteņu īpatsvars, kuras bijušas piedzērušās, salīdzinot 2002.gada aptaujas datus ar 2006.gada aptaujas datiem, būtiski palielinājies 13 gadu - no 3,8% līdz 15,9% un 15 gadu - no 19,6% līdz 39,1% vecumā.
Salīdzinot aptauju par atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumiem un tendencēm 15-16 gadus vecu jauniešu vidū Latvijā 2003.gada un 2007.gadā rezultātus, autori secinājuši, ka ievērojami ir pieaudzis to skolēnu īpatsvars, kuri lietojuši alkoholiskos dzērienus vairāk nekā 40 reizes dzīves laikā. Salīdzinot datus, secināms, ka to skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu pēdējo 30 dienu laikā lietojuši desmit un vairāk reizes, kopš pirmā pētījuma veikšanas 1995.gadā ir četrkāršojies no 2% 1995.gadā līdz 8% 2007.gadā.
Skolēnu īpatsvars, kuri "alkoholu dzēruši ar mēru", samazinājies no 70% 1995.gadā līdz 39% 2003 gadā un 29% 2007.gadā. Tāpat jaunieši apliecina, ka alkoholiskos dzērienus nopirkt viņiem nesagādā nekādas problēmas.
"Šāda informācija ir satraucošs rādītājs, kas norāda, ka alkohola ierobežošanas un profilakses aktivitātes pēdējo četru gadu laikā nav spējušas ierobežot alkohola lietošanas izplatību jauniešu vidū un prasa tūlītēju iejaukšanos," uzsver Krūmiņa.
Pasaules Veselības organizācijas 2002.gada dati liecina, ka no visiem alkohola izraisītiem nāves gadījumiem 19,8% bija miruši ar alkohola izraisītām vēža saslimšanām. Latvijā, kur vēzis ir otrais nozīmīgākais nāves iemesls, šī saistība līdz šim, mūsuprāt, ir nepietiekami novērtēta, piebilst Krūmiņa.
Viņa uzsver, ka neskatoties uz nacionālā un Kopienas līmenī īstenoto veselības politiku, alkohola kaitējums joprojām ir augsts. Latvijā kopš 2009.gada sākuma nav valsts programmas/rīcības plāna alkohola kaitējuma mazināšanai. "Ņemot vērā to, ka Latvijā ir vairāk nekā divas reizes augstāks alkohola radītais slimību slogs nekā vidēji Eiropas Savienībā un turpinās izsmalcināts alkohola mārketings, rodas faktiski nolemtības sajūta un ir jākonstatē, ka likumdevējs un valsts pārvalde līdz šim faktiski ir ieprogrammējusi tālāku nevienlīdzības palielināšanos visā, kas saistās ar alkohola radīto veselības pasliktināšanos un sekojošo tautas nabadzības palielināšanos. Peļņu turpinās gūt tikai alkohola ražotāji un tirgotāji," uzskata Krūmiņa.
Viņa norāda, ka salīdzinājumā ar progresu tabakas kontrolē, kas lielā mērā panākts, pateicoties PVO Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību ratificēšanai un ieviešanas uzsākšanai, stingrām Eiropas Savienības prasībām, alkohola kontrole ir ļoti zemā līmenī un ir nepieciešama skaidri definēta valsts rīcība, resursi un sabiedrības līdzdalība šajā jomā.
"Sabiedrība joprojām kopumā neapzinās alkohola kaitīgo ietekmi ne tikai uz fizisko veselību, bet arī uz sociālo un ekonomisko veselību ne tikai indivīda līmenī, bet visas sabiedrības līmenī. Alkohola politika ir īpaša ar to, ka tā ir pilnīgi un tikai mūsu, Latvijas cilvēku un priekšstāvju, atbildība, jo pašlaik ir skaidrs, ka nav un nebūs stingrāku ES direktīvu un regulu, kā tas ir nelegālo narkotiku un tabakas jomā. Arī PVO Alkohola globālā stratēģija, kuru Pasaules Veselības asambleja gatavojas pieņemt maijā, būs vispusīga un uz pierādījumiem balstīta, taču tomēr tikai rekomendējoša, atšķirībā no valstīm saistošās Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību," skaidro Krūmiņa.
Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija uzskata, ka nākotnes izvēlei ir jābūt veselībai visās politikās, kas nozīmē to, ka skatīt alkohola tirdzniecību no viena rakursa - īstermiņa peļņas rakursa, turklāt tā ir tikai un vienīgi industrijas peļņa, ir absurdi un politiski bezatbildīgi. "Tā ir nesavienojama rīcība, samērojot to ar tautas veselības politikas uzdevumiem un mērķiem, jo alkohols, tāpat kā tabaka, valstij un tās iedzīvotājiem nes tikai un vienīgi zaudējumus un nabadzības pieaugumu. Vēl jo spēcīgāku un steidzamāku iejaukšanos tas prasa tāpēc, ka alkohols ir pierādīts kā galvenais slimību un priekšlaicīgas nāves riska faktors cilvēkiem mūsu valstī," piebilst Krūmiņa.
Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālā koalīcija apvieno astoņas nevalstiskās organizācijas - Latvijas Sarkano Krustu, bezalkohola biedrību "Ziemeļblāzma", Latvijas Narkologu asociāciju, Latvijas Medicīnas studentu asociāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
