Sāk Latvijas un Krievijas robežu demarkāciju

Robežas demarkācijas robežzīmju uzstādīšanu sāks darba grupa un eksperti, tiekoties Latvijas, Krievijas un Baltkrievijas valstu robežu krustpunktā. Robežas demarkāciju ar pagaidu zīmēm plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Pagaidu robežzīmju izvietošana iezīmēs jaunu posmu 2007.gada noslēgtā līguma "Par Latvijas un Krievijas valsts robežu" izpildē - valstu robeža tiks reāli iezīmēta dabā.
Lai starpvalstu līguma izpilde nonāktu līdz šim posmam, Latvijas un ārvalstu speciālisti izstrādāja robežas demarkācijas darba karti, apsekoja ģeodēziskā atbalsta punktus pierobežas joslā, organizēja robežas un tās apkārtnes aerofotografēšanas darbus, kā arī intensīvi darbojās robežas kopējā demarkācijas komisijā.

Valsts robežas līniju sākotnēji iezīmēs dabā ar pagaidu stigmietiem. Plānots, ka uz Latvijas un Krievijas valsts robežas būs 558 robežzīmju vietas, tomēr darbu laikā šo vietu skaitu var precizēt atbilstoši vides reljefam, lai nodrošinātu robežzīmju redzamību. Robežas galīgo iezīmēšanu dabā paredzēts pabeigt līdz 2015.gadam.

Šobrīd jau ir pabeigta pierobežas joslas aerofotografēšana, kas tika veikta laikā no šī gada aprīļa beigām līdz maija vidum. Tagad notiek aerofotografēšanā iegūto materiālu apstrāde, kuru plānots pabeigt līdz jūlijam.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) uzsver, ka šis "ir vēsturisks un nozīmīgs solis Latvijas un Krievijas attiecībās, uzsākot valstu robežu iezīmēšanu ne tikai kartēs, bet dabā. Lai veiktu visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, kopējā valsts robežas demarkācijas komisija ir veikusi intensīvu, profesionālu un atbildīgu darbu.

"Es ticu un ceru, ka šīs zīmes noteiks skaidru robežu starp mūsu valstīm un tās mums vairs nekad nebūs jāpārceļ," pauž aizsardzības ministrs.

Jau ziņots, ka 2007.gada maijā Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Rīgā, vēsturiskajā Ārlietu ministrijas ēkā Valdemāra ielā apmainījušies ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par valsts robežu ratifikācijas rakstiem, tādējādi noslēdzot vairāk nekā desmit gadus ilgo darbu pie abu valstu savstarpējās robežas juridiskās nostiprināšanās.

Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) un Krievijas premjerministrs Mihails Fradkovs 2007.gada 27. martā parakstīja jau 1997. gadā parafēto abu valstu robežlīgumu. Līgums paredz, ka agrākais Latvijas Abrenes apriņķis ietilpst Krievijas Federācijā.

Saeima šogad līgumu jau ratificējusi. Līgumu ratificējusi arī Krievijas Valsts dome, kā arī Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padome. Tāpat to parakstījis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Vairāki deputāti apstrīdējuši robežlīguma atbilstību Satversmes 3.pantam, kas noteic, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale Satversmes tiesā (ST), tāpat ST tika apstrīdēta robežlīguma atbilstību Satversmes 3. pantam un likuma, ar kuru Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu līgumu parafēt, atbilstību 1990. gada 4. maija neatkarības deklarācijai. Deputāti lūdza ST vērtēt robežlīguma pirmā panta definīcijas, kas noteic, ka robežlīgums sagatavots, ievērojot EDSO pieņemto robežu nemaināmības principu, atbilstību Augstākās padomes 1990. gada 4. maija deklarācijai par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Satversmes tiesa atzinusi, ka Latvijas un Krievijas robežlīgums atbilst Satversmes trešajam pantam, līdz ar to var notikt apmaiņa ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem un robežlīgums var stāties spēkā. Tāpat Satversmes tiesa atzinusi, ka robežlīguma parakstīšanas pilnvarojuma likums atbilst 1990.gada 4.maija neatkarības atjaunošanas deklarācijai, taču atsauce ratifikācijas likumā uz EDSO pieņemto esošo robežu nemainīguma principu neatbilst Satversmei.

Ar Satversmes tiesas sprieduma stāšanos spēkā, atsauce uz robežu nemainīguma principu zaudēja spēku. Lai gan stājoties spēkā Latvijas-Krievijas robežlīgumam, Latvija zaudē, bet Krievija iegūst de iure tiesības uz Abrenes apvidu, tas neietekmē Latvijas valsts nepārtrauktību. Tā, pēc ST domām, atkarīga no pašas valsts izteiktās gribas un citu valstu atzīšanu. Latvija pēc 1990. gada ir konsekventi pieturējusies pie uzskata, ka tā ir 1940. gadā okupētās Latvijas valsts turpinātāja un šo viedokli ir atbalstījis vairums pasaules valstu. Līdz ar to ST secina, ka Neatkarības deklarācijas preambula un 9. pants netiek pārkāpti.