Uzklausot Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informāciju par iespējamajiem pasākumiem ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto parādu problēmas risināšanai, valdība otrdien uzdeva EM izstrādāt un līdz aprīļa sākumam iesniegt valdībā grozījumus likumā, lai noteiktu pārvaldnieka pienākumus dzīvokļa īpašnieku maksājumu saistību izpildes kontrolei par dzīvokļa īpašuma lietošanu.
Savukārt Tieslietu ministrijai (TM) uzdots sagatavot un līdz šā gada 1.maijam iesniegt valdībā tiesību aktu projektus par valsts nodevas apmēra samazināšanu saistībā ar prasības pieteikumu iesniegšanu lietās par maza apmēra prasībām. Nodevas samazinājumam nevajadzētu ietekmēt tiesu iestādēm piešķirto budžetu, uzskata EM.
Tāpat ir jāpiedāvā normatīvi deklarētās dzīvesvietas stiprināšanai Civilprocesā, kā arī risinājumi, lai mazinātu šķēršļus savlaicīgas tiesas nolēma izpildes nodrošināšanai.
Valdība arī nolēma pārskatīt zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības takses, lai nodrošinātu ar piedzenamā parāda apmēru samērīgas kopējās izpildes procesa izmaksas.
Saglabājot spēkā esošo piedziņas mehānismu, tiks arī izvērtēta iespēja diferencēt sprieduma izpildē veicamo darbību apjomu un skaitu atsevišķās izpildu lietu kategorijās, piemēram, lietās par maza apmēra prasībām.
EM ziņojumā norāda, ka savlaicīga nenorēķināšanās par piegādāto siltumenerģiju ir ilgstoša problēma, ko nav izraisījusi tikai ekonomiskā krīze. Sākot no 2006.gada parādsaistību apmērs pret rēķinos izrakstīto maksājumu apmēru pārsniedz vidēji 14% katrā teritorijā.
Lielāki parādi pret kopējo parāda summu ir pašvaldībās, kurās starp pakalpojumu sniedzēju un dzīvokļu īpašniekiem pastāv tieši vai daļēji tiešie norēķini. Pašvaldībās ar procentuāli mazu parāda apmēru norēķini tiek veikti ar pārvaldnieka starpniecību, ziņojumā norāda EM.
Vidējā parāda summa uz vienu kavētāju lielajās pilsētās atbilst 3 – 6 mēnešu maksājuma par siltumenerģiju kavējumam. Savukārt pārējās pašvaldībās tie atbilst 5 – 8 mēnešu maksājuma par siltumenerģiju kavējumam.
Kā norāda EM, ar dzīvokļa īpašuma lietošanu saistīto parādu problēmas risināšanai nepieciešams izstrādāt pasākumu kopumu divos virzienos - no jauna veidojošos parādu efektīvai un ātrai piedziņai, kā arī esošās situācijas sakārtošanai.
Lai novērstu parādu veidošanos par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu, nepieciešams nodrošināt preventīvus pasākumus – maksājumu disciplīnas monitorings, darbs ar parādnieku pirms tiesas nelielu parādu izveides gadījumā.
Savukārt, lai nodrošinātu ātru un efektīvu piedziņas procesu parāda gadījumā par pakalpojumiem, vispirms nepieciešams motivēt pakalpojuma sniedzēju laikus vērsties ar attiecīgu prasību tiesā. Šajā gadījumā motivējošs faktori ir ātrs process un samērīgas tā izmaksas gan tiesvedības, gan sprieduma izpildes posmā.
Kā viens no stimuliem parādu samaksai ir arī informācijas uzkrāšana publiskā reģistrā par personas saistību izpildes disciplīnu. Šādu informāciju ar personas piekrišanu varētu izmantot jebkurā civiltiesiskā darījumā, novērtējot personas maksātspēju un iepriekšējo saistību izpildi, teikts ziņojumā.
Tāpat ziņojumā secināts, ka gadījumā, kad dzīvokļa īpašums nav apgrūtināts ar hipotēku, parāda piedziņa ir iespējama, bet nepieciešami rīcību stimulējoši pasākumi.
Savukārt gadījumos, kad īpašums ir apgrūtināts ar hipotēku, un ķīlas vērtība pārsniedz īpašuma vērtību, cita regulējuma pilnveide, nemainot Civilprocesa likumā noteikto prasījumu apmierināšanas secību, problēmu ar parāda piedziņas iespējamību nevar atrisināt. Šādā gadījumā iespējama tikai kreditoru savstarpēja labprātīga vienošanās par attiecīgo maksājumu segšanu, norādīts ziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
