Lauksaimnieku organizācijas kritiski vērtē Labklājības ministrijas ieceri par tā dēvētājiem "pārcelšanas pabalstiem", norādot, ka būtu jāatbalsta uzņēmēji, nevis jāveido "kārtējie pabalsti, kas degradē sabiedrību", pausts Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) un Zemnieku Saeimas paziņojumā.

Labklājības ministrijas (LM) priekšlikums pārcelšanās jeb mobilitātes pabalsta ieviešanas iecere "ir, maigi izsakoties, nepārdomāta", un tam reāla pamata.

"Jau nerimstoši lauku reģionu uzņēmēji uzsver, ka trūkst kvalificēts darba spēks, bet ilgstošie bezdarbnieki nebūs konkurētspējīgi darba ņēmēji ar vai bez mobilitātes pabalsta. Latvijas iedzīvotāji, kas spējuši uzņemties atbildību par savu dzīvi, meklē, mācās papildus iemaņas un atrod darbu, ikdienā braukājot pat 60 – 100 kilometrus uz darba vietu un atpakaļ, kā arī daudzi ikdienā strādā pilsētā un nedēļas nogalēs dodas pie ģimenēm laukos. Ar ko tieši šie uzņēmīgākie ir sliktāki vai valstij mazāk nozīmīgi? Viņiem neviens nepiedāvā kompensēt, piemēram, transporta izdevumus vai pilsētā īrētās dzīvesvietas izmaksas," norāda organizācijas.

Zemnieku Saeima ir pārliecināta, ka finansējums ir jānovirza nevis pabalstos bezdarbniekiem, bet gan uzņēmējiem jaunu darba vietu radīšanai, sedzot vai samazinot daļu no milzīgās darba spēka nodokļu nastas un realizējot konkurētspējīgas apmācības. Ilgstošu bezdarbnieku neviens darbā nevēlēsies ņemt, ja vien viņš nebūs apguvis darba tirgum nepieciešamas iemaņas.

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) neviennozīmīgi vērtē LM sniegto reģionālās mobilitātes atbalsta programmu, jo netiek piedāvāts risinājums lauku attīstībai un lauksaimniecības nākotnei ilgtermiņā. Ar minētā atbalsta sniegšanu nepiedodami tiks panākta vēl lielāka lauku iedzīvotāju aizplūšana. LLKA uzskata, ja tiek nodrošināta infrastruktūra un darbavietas reģionos un laukos, iedzīvotājiem nebūs nepieciešams pamest savas mājas, lai pelnītu naudu citur. Lielisks piemērs ir Skandināvijas valstis, kur pat attālos ziemeļu apgabalos cilvēki dzīvo un strādā, ja valsts ir nākusi pretī, investējot attiecīgā reģiona resursu apgūšanā, kas veido darba vietas.

LLKA uzskata, ka ne vienmēr viss ir jārisina pabalstu sistēmas ietvaros. Minēto pabalstu varētu aizstāt ar pārcelšanās aizdevumu, kuru cilvēks, kas ir pārcēlies un uzsācis darba attiecības citā vietā, pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem varētu valstij atgriezt, ik mēnesi no algas "atvelkot" noteiktu summu.

Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) no nākamā gada ar pārcelšanās vai transporta pabalstiem plāno atbalstīt bezdarbniekus, kuri no ekonomiski neaktīvām zonām gatavi pārcelties tuvāk darba vietai.

LM arī uzskata - pārcelšanās pabalsts motivēs daļu iedzīvotāju turpināt dzīvot savās mājās.

Pašvaldību savienības priekšsēža padomnieks Māris Puķītis gan par pārcelšanās pabalstiem izteicies daudz skarbāk, salīdzinot tos ar genocīdu un nosaucot tos par nāvi Latvijai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!