Gada beigās e-veselības sistēmas testēšanā izmantos reālu personu datus  (14)

Šobrīd, kad e-veselības sistēma atrodas testēšanas procesā, nekādas darbības ar reālu personu datiem netiek veiktas, bet tās plānotas gada beigās. "Mēs mēģināsim no ārstiem dabūt to pacientu sarakstu, kuri piekristu piedalīties testēšanā," sacīja Gabaliņa. Viņa arī uzsvēra, ja līdz šim laikam nebūs sakārtota normatīvā bāze, datu izmantošanai tiks prasīta individuāla piekrišana. "Iespējams, ka pats kāds pamēģināsim," viņa piebilda.

Jautāta, kādas medicīnas iestādes plānots iesaistīt šajā procesā, Gabaliņa atklāja, ka jau ir notikušas sarunas ar "Veselības centru 4" un lielajiem stacionāriem.

Tie iedzīvotāji, kuri piekritīs piedalīties sistēmas testēšanas procesā, varēs elektroniski pierakstīties pie ģimenes ārsta, ambulatorā speciālista, aplūkot speciālistu sniegtos rezultātus, diagnozes. Savukārt ārsts varēs pacientiem izrakstīt nosūtījumus pie speciālistiem.

Runājot par informācijas drošību, Gabaliņa apgalvoja, ka šī brīža sistēma ar pacientu kartītēm drošības ziņā nav salīdzināma ar elektronisko sistēmu. '"Šobrīd kartīšu izmantošana netiek kontrolēta, un neviens arī nespēj auditēt, kad kāds tās ir izmantojis un datus skatījies," viņa sacīja. Paredzēts, ka e-veselības sistēmā katra datu izmantošana tiks auditēta un pats pacients varēs redzēt, kas ir piekļuvis viņa informācijai.

Arī veselības ministre Ingrīda Circene (V) uzsvēra, ka par datu drošību nav jāuztraucas, jo pats pacients varēs aizliegt savus datus redzēt citiem un varēs izvēlēties savu uzticības personu, piemēram, ģimenes ārstu, ārstējošo speciālistu vai varbūt neatliekamo palīdzību un līdzīgi. "Lielākā daļa Eiropas jau gadu gadiem strādā šādā sistēmā. Tas nodrošina efektīvi pieejamu informāciju un noteikti augstākas pakāpes datu aizsardzību nekā šobrīd," teica ministre.

Vienlaikus arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs pauda pārliecību par projektu, un teica, ka tas slimnīcām ir vērtīgs. Viņš atzina, ka ir detaļas, kuras vēl būtu jāpārskata un jārisina, piemēram, ko darīt ar cilvēkiem, kuriem nav personas koda, vai reģistrētas dzīvesvietas. Tāpat viņš ieteica ar laiku papildināt sistēmu ar sadaļu, kur pakalpojumu sniedzējs varētu redzēt, vai persona ir nodokļu maksātājs, lai zinātu, kādi pakalpojumi viņam pienākas. Savukārt, komentējot Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) aicinājumu apturēt e-veselības projekta virzību, jo tas apdraudot datu drošību, Kalējs sacīja, ka tas ir detaļu jautājums, ko noteikti var izlabot.

Tikmēr arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis Aigars Pētersons bija pozitīvi noskaņots un sacīja, ka Bērnu slimnīcā jau tagad e-medicīnas dokumentācijas sistēma stacionāra sadaļai ir labā līmenī - pieejams gan e-izmeklējums, gan elektroniska operāciju plānošana, izraksti un tamlīdzīgi. Tomēr viņš uzsvēra, ka pāreja uz šādu sistēmu ambulatorajā sistēmā sagādātu grūtības lielā datu apjoma dēļ, tāpēc aicina projekta otrajai un trešajai kārtai paredzēt kādu papildus Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, kas varētu pāreju atvieglot.

Arī citi diskusijas dalībnieki aicināja padomāt par finansiālu un metodisku atbalstu medicīnas iestādēm sistēmas ieviešanā.

Circene paredzēja, ka provizoriski no augusta līdz decembra sākumam tiks apkopots viss, kas sistēmā būtu jāmaina vai jālabo. Nepilnību novēršanas procesā viņa aicināja iesaistīties arī visus kolēģus. 2013.gada janvārī plānota preses konference par rezultātiem.

Šobrīd tiek veidota un testēta projekta pirmā kārta, tās izmaksas ir gandrīz pieci miljoni latu, un tā satur elektroniskās veselības kartes izstrādi, integrācijas platformas izstrādi, elektroniskās apmeklējumu rezervēšanas sistēmas izstrādi, elektroniskās receptes un arī nozares vienotās uzraudzības informācijas sistēmas izstrādi. Testēšanas procesu plānots pabeigt šogad, un 2013.gada janvārī plānota preses konference par rezultātiem.

Projekta otro kārtu plānots īstenot no 2013.gada līdz 2015.gadam. Tajā plānots turpināt visu pirmajā kārtā attīstīto sistēmu izstrādi un papildināšanu. Papildus plānots izveidot nozares statistikas sistēmu un rast risinājumus, kas ļautu vieglāk iekļauties e-veselības sistēmā.

Savukārt projekta trešo kārtu plānots īstenot no 2014.gada līdz aptuveni 2020.gadam. Šajā kārtā veicamie uzdevumi vēl nav noteikti.

Kā ziņots, līdz 17.augustam noteikumu projekts nodots publiskajai apspriešanai, kuras laikā sabiedrības pārstāvji aicināti iesniegt savus priekšlikumus vai iebildumus.

Noteikumu projektā par e-veselības informācijas sistēmas pārzini noteikts Nacionālais veselības dienests. Tāpat projektā noteikti sistēmā glabājamie dati un to apstrādes un izsniegšanas kārtība.

Paredzēts, ka informācija sistēmā būs pieejama tikai autorizētajām ārstniecības personām, kuras piedalīsies pacienta ārstēšanā. Informācija par sevi un saviem nepilngadīgajiem bērniem būs pieejama arī pašiem pacientiem. Savukārt nepersonalizētā veidā informāciju varēs iegūt arī veselības aprūpes nozares politikas veidotāji un īstenotāji.

Paredzams, ka e-veselības sistēmu izmantošana veselības datu vienotai uzkrāšanai paaugstinās ārstniecības procesa efektivitāti un kvalitāti, jo ārstniecības personām būs nodrošināta ātra pieeja nepieciešamajiem pacienta veselības datiem, kā arī samazināsies laiks, kas nepieciešams medicīniskās dokumentācijas aizpildīšanai un uzkrātās informācijas aprites nodrošināšanai starp ārstniecības un valsts pārvaldes iestādēm.