Skolām pērnā gada oktobrī uzticējās 79% respondentu, baznīcai - 61%, radio un televīzija - katra baudīja 59% aptaujas dalībnieku uzticību, savukārt politiskajām partijām uzticību bija pauduši tikai 10%, bet tām neuzticas 84% iedzīvotāju.
Vairāk nekā puse iedzīvotāju atzinuši, ka uzticas pašvaldībām - 54%, Latvijas armijai - 52% un policijai - arī 52%.
Uzticēšanās valsts un sabiedriskajām institūcijām
Nedaudz mazāk nekā puse iedzīvotāju uzticas presei - 48%, Latvijas Bankai - 44%, tikpat liels uzticības reitings ir Valsts prezidentam.
Aptuveni trešā daļa uzticas valsts tiesu sistēmai - 38%, arodbiedrībām - 37% un Latvijas komercbankām - 32%.
Vismazāko uzticību bauda partijas, kam seko arī Saeima, kurai uzticas 14%, bet neuzticas 80%, un arī Ministru kabinets, kam uzticas 18%, bet neuzticas 75%.
"TNS" norāda, ka pusotra gada laikā uzticēšanās lielākajai daļai institūciju ir pieaugusi, bet tikai dažām tā ir samazinājusies.
Tā no 2011.gada maija, kad veikts iepriekšējais pētījums, visvairāk - par 16% -, pieaugusi uzticēšanās pašvaldībām. Iespējams, tas ir saistīts ar novadu reformu procesu un ar to saistīto pašvaldību darbību reorganizāciju, aktivizēšanos un pozitīvām pārmaiņām, tāpat būtisks uzticēšanās pieaugums ir arī Ministru kabinetam, Saeimai un Latvijas Bankai.
Arī Latvijas komercbankām iedzīvotāji ir sākuši vairāk uzticēties. Neliels uzticēšanās pieaugums ir vērojams arī skolām, policijai un arodbiedrībām - katrai par 4%.
Salīdzinot ar 2011.gada maiju, 2012.gada oktobrī uzticības kritums ir bijis masu medijiem - radio - par 12%, TV - par 11%, presei - par 8%. Neskatoties uz šo kritumu, masu medijiem Latvijā joprojām ir lielāks daudzums tādu iedzīvotāju, kas uzticas, nevis neuzticas.
TNS pētījumā tika analizēta ne tikai iedzīvotāju uzticēšanās dažādām institūcijām, bet arī tas, kas šo uzticēšanos veido. Viens no uzticēšanās institūcijām veidošanās elementiem ir cilvēki, ar kuriem iedzīvotāji mēdz apspriest aktuālos jautājumus, kā arī iestādes, kuru pārstāvju viedoklī viņi ieklausās un ņem vērā.
Attiecībā uz ekonomikas un finanšu jautājumiem, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ieklausās un ņem vērā savu radu, draugu, paziņu vai kaimiņu viedokli - ar šo cilvēku domām rēķinās vairāk nekā puse iedzīvotāju - 53%.
Vairāk nekā trešā daļa iedzīvotāju kā viedokļu veidotājus par ekonomikas jautājumiem atzīst vietējās pašvaldības vadītājus - 36%, Latvijas Banku - 35%, premjerministru Valdi Dombrovski (V) - 35%, kā arī žurnālistus - 33%.
Vidēji katrs piektais Latvijas iedzīvotājs - 25% -, ņem vērā Latvijas komercbanku pārstāvju viedokli. Ar politiķu viedokli par aktuālajiem ekonomikas un finanšu jautājumiem rēķinās nedaudz vairāk nekā desmitā daļa Latvijas iedzīvotāju - 14%.
Tāpat secināts, ka pastāv sakarība starp uzticēšanos institūcijām un rēķināšanos ar to pārstāvju pausto viedokli. Piemēram, izteikts viedokļu līderis ir premjerministrs Dombrovskis.
Viņa vadītajam Ministru kabinetam uzticas salīdzinoši neliels īpatsvars iedzīvotāju (18%), savukārt tieši ar viņa pausto viedokli par ekonomikas un finanšu jautājumiem rēķinās jau būtiski vairāk iedzīvotāju (35%). Tas norāda uz to, ka premjerministram ir arī salīdzinoši labs tautas uzticības rādītājs un ka iedzīvotāji tic viņa paustajam viedoklim, to skaitā par Latvijas ekonomikas attīstību.
Iedzīvotāju aptauju pētījumu aģentūra "TNS" veica laikā no 2012.gada 12. līdz 28. oktobrim, visā Latvijas teritorijā aptaujājot 1014 iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptaujas izlase ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam šajā vecuma grupā, un aptaujas rezultāti atspoguļo aptuveni 1,7 miljonu valsts iedzīvotāju viedokļus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
