Foto: DELFI
Nacionālā apvienība (NA) nolēmusi atsaukt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisijas pieprasījumu un dot ministram "trīs mēnešu pārbaudes laiku", portālam "Delfi" sacīja NA līderis Raivis Dzintars.

Saeimas prezidijs atbilstoši šim NA solim piektdien pēcpusdienā arī ir atcēlis lēmumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, portāls "Delfi" noskaidroja Saeimā.

Dzintars skaidroja, ka šajā laikā vēros ministra darbu likumdošanas uzlabošanā, lai turpmāk piemiņas pasākumos, tostarp 16.martā, "nebūtu iespējama tāda zaimošana un pasākuma traucēšana", kā tas notika pie Brīvības pieminekļa.

"Tā bija emocionāla un arī fiziska pasākuma traucēšana 16.martā un tā ir [iekšlietu] ministra morāla atbildība," viņš uzsvēra. Tāpat NA pastiprināti sekos līdzi tam, kā policija darbosies citos "karstos" datumos, piemēram, 9.maijā, kā arī centīsies noskaidrot, kāds ir ministra redzējums tieši par leģionāriem un viņu atceres dienu.

Pēc trīs mēnešiem NA varētu aicināt Kozlovski uz frakciju atskaitīties par padarīto, sacīja politiķis.Šādu scenāriju NA piektdien izraudzījusies pēc konsultācijām ar Latvijas Nacionālo karavīru biedrības pārstāvjiem un "Daugavas vanagu" pārstāvjiem, viņš pastāstīja.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) ir gandarīts, ka Reformu partijai un Nacionālajai apvienībai (NA) ir izdevies vienoties un "atjaunot koalīcijā zināmu līdzsvaru", portālu "Delfi" informēja premjera runasvīrs Mārtiņš Panke.

Ministru prezidents ir uzsvēris, ka valdībai jāspēj strādāt konstruktīvi, jo sabiedrība no koalīcijas spēkiem sagaida izdarītus darbus nevis politiski motivētu ķīvēšanos par amatiem.

Tikmēr Saeimā lielākā, opozīcijā esošā "Saskaņas centra" frakcija gadījumā, ja balsojums notiktu, būtu balsojusi pret NA rosināto Kozlovska demisiju, portālu "Delfi" informēja SC.

Šīs NA prasības iemesls - policistu nepareizā rīcība 16. marta pasākumā pie Brīvības pieminekļa - liedz izvērst diskusiju par iekšlietu sistēmas darbību un tās vadību kopumā, uzskata SC.

Līdz ar to, pat ja balsojums par Kozlovska demisiju notiktu, tad ministrs, visticamāk, paliktu amatā, jo viņa gāšanu atbalstīja NA un ZZS frakcijas, kurām kopumā Saeimā ir tikai 27 deputāti.

""Saskaņas centrs" uzskata, ka policistu darbība, novēršot konflikta, kuru lielā mērā izraisīja Nacionālās apvienības deputātu rīcība, attīstību, bija nevainojama," paudis SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, norādot - tāpēc SC ārkārtas sēdē neatbalstīs Kozlovska demisiju.

Jau vēstīts, ka SC ceturtdien pēc tikšanās ar Kozlovski, zinot, ka no SC nostājas būs atkarīga Kozlovska palikšana iekšlietu ministra amatā, turpināja "uzturēt intrigu" par savu balsojumu. Urbanovičs ceturtdien teica, ka pozitīvs balsojums par Kozlovska demisiju varētu novest pie "šīs koalīcijas mocību beigām", un tāpēc šobrīd SC ir liela atbildība savu vēlētāju priekšā.

Pats Kozlovskis pēc tikšanās ar SC frakciju žurnālistiem sacīja, ka ir gatavs atvainoties tiem, kurus aizvainoja "antifašistu" atskaņoto sirēnu un mūzikas troksnis pie Brīvības pieminekļa 16.marta rītā, kad "Daugavas Vanagi" un viņu atbalstītāji devās nolikt ziedus, lai pieminētu latviešu leģionārus.

Pasākums gan bija saskaņots ar Rīgas domi, un trokšņošanas atļaušana vai aizliegšana bija pašvaldības kompetencē.Ministrs arī norādīja, ka, iespējams, jāatsāk diskusiju par plašākajām policijas pilnvarām šādās situācijās.

Ziņots arī, ka NA līderis Raivis Dzintars ceturtdien pēc tikšanās ar ministru paziņoja, ka tai nepieciešama pauze pārdomām. Apvienības deputāti uzklausījuši ministra viedokli par notikušo 16.martā un policijas kompetenci 16.marta pasākumu laikā un tagad NA nepieciešams "ieturēt pārdomu pauzi" un apjautāt leģionāru un karavīru organizācijas par to, kā rīkoties saistībā ar demisijas pieprasījumu ministram.

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs leģionārs Edgars Skreija jau izteicies, ka tās biedri neuzskata, ka Kozlovskim būtu jāatkāpjas - par troksni 16.martā pie Brīvības pieminekļa vainojama Rīgas dome, kas neliedza pretējo pušu viedokļu pasākumu vienlaicīgu norisi.

NA iepriekš pauda sašutumu par "antifašistu" pasākumu pie pieminekļa, kuru saskaņoja Rīgas dome un kura laikā no skaļruņiem atskaņoja padomju laika mūziku un sirēnu skaņas. Ceturtdien Kozlovskis pauda gatavību atvainoties par šiem notikumiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!