Arī no kvēlas mīlas izpausmēm uz Daugavmalas kāpnēm pie centrāltirgus. Šis kadrs tikai lieku reizi atgādināja, cik svarīgi allaž ir likvidēt lietišķos pierādījumus. Šoreiz identitātes atklāja minerālūdens "Everest" pudele...
Krasovicka starpība
Rūpīgi pētot šīs un citas bildes, tauta pat nepamanīja, ka ir jau eirozonā. Rimševics, Fitch, Standarts no Pūres paaugstināja mūsu kredītreitingu, bet Krasovickis samazināja. Viņš gribēja uzvārīties uz šo un arī uz RIGIBOR un PEREBOR starpību, jo baigi daudz piķa prasīja sievas tango milonga uz "Villa Marta" parketa. Uz valūtas maiņu vairs tik daudz uzvārīties nevarēs. Bija taču kruta, kad 0,690 vietā varēja ielikt 0,609! Ne tauta, ne Fuktuks neko pa nepamanīja. Eiro vairs nevajadzēs mainīt, bet tikai konvertēt. Nu tas nozīmē ielikt konvertā un aiznest Mr. 20%. Un lata pēkšņi palika žēl.
Dejot, vismaz kādu častušku, būtu gribējusi arī metālmurga Zaharjina sieva, taču Liepājas Pionieru nama parkets šobrīd tā dīvaini čīkstēja. Vai tiešām Kirovs arī šeit kaut ko ir paspējis izdarīt? Kas vairs tā par dzīvi, ka savā pilī nejūties kā mājās! Un kāda tagad būs jaunā VID šefene? Sāk izskatīties, ka Pētersoni ir visur! Neļa NaJezdakova jau tikai pēc skata un uzvārda bija bīstama. Vispār jau īsts oduvančiks.
Žēl lata bija arī Grigulei, kas bija gatava celties un gulties, piketēt, referendēt, ekshibicionēt, kamēr še nebūs atjaunoti Kurzemes hercogistes dālderi un Jersikas Visvalža zalta dubļi. Ar aknām viņai viss kārtībā, bet galva procesā nemaz nav vajadzīga.
Lai no Rīgas uz svinībām Briselē aizvestu visus ierēdņus papildreisus vajadzēja ne vien Air Baltic, bet arī Ryanair. Vēl vairāk, vieta reisā bija vajadzīga arī FinMin apkopējai, kas pavisam nesen grīdas šķirbā atrada trīs Mildas.
Laimīgais Vešņakovs
Apskatot dažādus Dziesmusvētku klipiņus, kas ceļoja malu malām, visnelaimīgākie bija ķīnieši, kas pasauli bija šokējuši ar masu performancēm olimpisko spēļu atklāšanā, un itālieši, kas pasaules bija devuši tūkstošus tenoru, arī baritonus un basus. Pēc redzētā, kādus rakstus zīmēja dejotāju tūkstoši, kādu polifoniju panāca 15 tūkstoši dziedātāju, viņi latviešiem varēja tikai ūdeni pienest un dvieļus paturēt. Nedaudz nelaimīgs bija Ushak off un vēl pulciņš viņa tautiešu, kam protokola dzītiem vajadzēja sēdēt uz cietiem beņķiem un klausīties gansu orģijas. Labi, ka netālu bija VIP telts, kur varēja iemalkot stakančiku "Russkij Razmer" un parunāt par Veras Brežņevas koncertu. Cita lieta! Bet vislaimīgākais cilvēks pēc latviešu Dziesmusvētkiem bija Krievijas dižsūtnis Vešņakovs. Iezemieši turpināja strīdēties, kas, kāpēc un kura vainas dēļ nav izdevies, bet sūtnis ar lepnumu skatījās svētku bildītes un tajās Krievijas karogs bija redzams biežāk nekā Latvijas karogs. Ja sākumā viņš tā bija saraucis pieri, kad pavisam nesen Jūrmalas rezidencē Latvijas Gremdei nācās sasmērēt piecas papildus ikrumaizes, jo bija jau daudz ēdusi februārī Maskavā, kur ciemojās kopā ar Oņeginu pie poručika Rževska. Tad tomēr izdevās kārtīgi sasmērēt. Tāpēc ar dziļu pazemību še tika uzņemta kaimiņvalsts vicepremjere.
Viņas mašīna arī karodziņu ņirbēja visos portālos un ik pa reizei tajā bija redzams arī pats vēstnieks. Tas kā atalgojums par labu darbu. Bet Gremde par labu darbu sev piešķīra brīvdienu, kas pienācās ikvienam svētku dalībniekam, un neaizgāja uz MK sēdi. Ja viņiem to vajadzēja saskaņot ar darba devējiem, tad ministriene nevienam neko neprasīja, jo viņas darba devējs ir tauta un tai nekas nav jāprasa. Te vēl nemanāmāk kā savulaik Kindzulis pienāca Nora Beridze un pateica it kā visiem zināmo: "Viss ir skaisti līdz brīdim, kad ministre sāk runāt. Tad kultūra pazūd." Dažs pat bija atradis Džanetkas radu līniju, kas aizsniedzoties līdz pat Pavļikam Morozovam. Nora gan tūdaļ precizēja: "Pavļiks nodeva tēvu, šeit runa ir par Tēvzemi. Kaut gan – poručika Rževska dēļ ne to vien var izdarīt."
Gremdes ikrumaižu efektu kaut nedaudz centās nogludināt Bērziņš. Tas, kurš prezidents un paaicināja arī Vācijas prezidentu. Labi, ka tā, lai gan prezidents Vācijā ir gandrīz tas pats, kas tamaguči. Pat mazāk, jo tamaguči zināja ikviens, bet Gauka vārdu daudzi vācieši pat nemāk pareizi izrunāt. Nu bet bija vismaz kāda redzama amatpersona arī no Eiropas saimes. Ne tikai no PSRS laikiem.
Kādas ir potences?
"Par garu." "Neizmantoja visu potenciālu." Šādi un līdzīgi secinājumi gāzās aumaļām, Un tas nebija par Latvijas animatoru veidoto jaunāko porņiku, bet gan par Dziesmusvētkiem. Izteicās visi, kam nebija slinkums. Slinkums pagaidām bija Kalniņam, kas cītīgi trenējās Imantdienām un Dziesmusvētkus nebija ne skatījies, ne klausījies. Arī Plejboja Āboliņam, kam ir viedoklis pa visu – no Mali tuaregiem līdz govju mākslīgajai apsēklošanai. Arī Nilam Konstantinovam, jo ne "Lielais Nils", ne Mr. 20% viņam nebija lūguši viedokli par šo pasākumu. Pauls brīdi klusēja, jo bija palicis mēms no Antonova solījuma atdot visu Krājbankā noslīkušo piķi. Tomēr tad kopā ar Atmodas Elitu arī iztīrīja organismu uz Dziesmu svētku tepiķīša. Pasaule slavēja visu, ko redzēja, bet paši latvieši nolika visu, ko redzēja un arī to, ko nemaz nebija redzējuši. "Tāda daba," teica Roberts Keel un kopā ar Ilzi turpināja rakstīt grāmatu, ka neviena izglītības sistēma nespēs šo dabu mainīt. "Pat kaps nelīdzēs," bilda sociālās jomas pārzinātāja Ilze.
Tas ir mīts, ka repertuāru nosaka diriģenti vai režisors. Šoreiz Krilovs kļuva par Krilova fabulas "Odnaždy ļebedj ščuku rakom" upuri. Arī viņš bija nolikts "rakom" un arī ļāvās... Ministre, kas pazina ne tikai Ziedoni, bet arī Kauperu, vienacaino Žoru un Račevski, pati visu noteica.
Kad bija kādas iebildes, viņa uzreiz iecirtās un gribēja organizēt vien Jomas ielas svētkus Jūrmalā. Un bija pavisam sašutusi, ka neļāva runāt noslēguma koncertā, piedraudot "noraut rubiļņiku" pašā kulminācijas brīdi. Bet neviens vairs nenobijās.
Īpaši iespaidīgs šoreiz bija gājiens, kas beidzās tikai tad, kad Lielais koncerts Mežaparkā jau bija pusē. Tāpēc arī koncerts beidzās tikai tad, kad bija beigusies svētku dalībniekiem atvēlētā brīvdiena. Tikai tad Rīcības komiteja čohnījās, ka dejotājiem un dziedātājiem jau divas dienas nav bijis laika paēst. Labi, ka blakus bija zoodārzs, kur varēja aizvest neapēsto un arī zvēriem un putniem tika savs labums. Gan jau tiks arī mums. Par latiem. Par eiro. Bet varbūt par brīvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
