Cik un kam valsts maksā par nepamatotām apsūdzībām un apcietināšanu  (31)

Kādreizējais Latgales muitnieks Aivars Avgustinovičs, kurš tika apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, bet vēlāk šajās apsūdzībās attaisnots, no valsts Tieslietu ministrijas (TM) personā saņēmis 3000 latu morālā kaitējuma kompensāciju par nepamatotām apsūdzībām un četriem mēnešiem, kurus viņš pavadījis apcietinājumā.

 Avgustinovičs 2005.gadā tika apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā mantkārīgā nolūkā un atkārtotā kukuļņemšanā. Dienesta izmeklēšanas rezultātā viņš tika atbrīvots no darba VID, taču pēc tam dienestā atjaunots. Šobrīd gan viņš vairs Ieņēmumu dienestā nestrādā. Pats Avgustinovičs savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Latgales apgabaltiesa 2005.gada 8.novembrī Avgustinoviču atzina par vainīgu un sodīja ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem un daļēju mantas konfiskāciju, taču šo notiesājošo spriedumu 2008.gada 28.aprīlī atcēla Augstākā tiesa. Šo spriedumu gan Senātā apstrīdēja prokuratūra, taču Senāts attaisnojošo apelācijas instances tiesas spriedumu atstāja spēkā.

Pēc tam Avgustinovičs iesniedza tiesā civilprasību, no valsts lūdzot piedzīt 50 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju. TM Avgustinoviča prasību iepriekš daļēji atzina, taču bija gatava maksāt 720 latus par četriem mēnešiem, kurus Avgustinovičam nācās pavadīt apcietinājumā.

Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 24.jūlijā Avgustinoviča prasību daļēji apmierināja un piedzina 30 000 latu kompensāciju, bet Augstākā tiesa 2011.gada 24.novembrī no valsts piedzina 3000 latu kompensāciju. Šis spriedums Senātā netika pārsūdzēts un stājās likumīgā spēkā.

Savulaik par motorzāģa nozagšanu apsūdzētais, bet vēlāk pilnībā attaisnotais Jānis Behmanis-Bergmanis 2010.gadā no valsts Tieslietu ministrijas (TM) personā piedzinis 3000 latu kompensāciju saistībā ar trim mēnešiem, ko viņš šajā lietā pavadījis apcietinājumā. Lai gan TM tiesai bija norādījusi, ka par taisnīgu atlīdzinājumu uzskatāma 360 latu atlīdzība, ministrija neturpināja tiesāties par 3000 latu kompensācijas piedziņu, un ar spriedumu mierā bija arī prasītājs, kurš gan sākotnēji vēlējās piedzīt 5000 latu kompensāciju.

TM tolaik norādīja, ka ministrija nākusi pie slēdziena: sprieduma pārsūdzēšana nav lietderīga, jo, visticamāk, ministrijai neizdošoties samazināt piedzenamās kompensācijas apmēru.

TM gan pati iepriekš bija atteikusies Behmanim-Bergamnim maksāt 5000 latu kompensāciju par trim mēnešiem, kurus viņš nepamatoti pavadījis apcietinājumā, jo "pārāk liela apmēra morālā kaitējuma atlīdzinājums radītu viņam tikai jaunus konfliktus ar likumu" un ļautu nepamatoti iedzīvoties, savulaik vēstīja aģentūra LETA.

Savukārt tiesa spriedumā atzina, ka, "nosakot atlīdzinājuma apmēru par personai nodarītu morālo kaitējumu, kas saistīts ar personas nepamatotu brīvības ierobežošanu, nav pieļaujama personu "šķirošana" pēc viņu uzvedības, attieksmes pret likuma ievērošanu, brīvā laika pavadīšanu vai naudas tērēšanu".

Tiesa atzina, ka Behmanim-Bergmanim nepamatoti piemērotais drošības līdzeklis - apcietinājums - viņa dzīvē ir bijusi pirmā reize, kad tikusi ierobežota viņa brīvība, turklāt apcietinājuma piemērošanas dienā prasītājam ir bijuši tikai 18 gadi.

"Tādējādi nav šaubu par to, ka vairāk kā trīs mēnešus ilga brīvības ierobežošana, nepamatoti atrodoties apcietinājumā, prasītājam ir bijusi kā smaga morāla trauma, tā arī vienlaikus radījusi negatīvu priekšstatu par Latvijas tiesībsargājošo institūciju kompetenci un tiesību sistēmu kopumā," spriedumā secinājusi tiesa.

Bauskas rajona policists Jānis Ozoliņš tiesā vērsās pēc tam, kad bija attaisnots apsūdzībās par pilnvaru pārsniegšanu. Apsūdzībā tika uzskatīts, ka viņš  kopā ar kolēģi bijis norīkots novērot nelegālu alkohola tirdzniecības vietu, kurā iekļuvis bez saimnieka klātbūtnes, kā arī, nenoformējot procesuālos dokumentus, un izņēmis nelegāli tirgoto alkoholu, namā atrasto dīzeļdegvielu un lielu daudzumu cigarešu.

2004.gada oktobrī, novērojot nelegālā alkohola tirdzniecības vietu, Ozoliņš un viņa kolēģis pamanījuši, ka no mājas iznāk policijai pazīstamais nelegālā alkohola pircējs Artūrs, ko policisti aizturējuši. Kopā ar Artūru viņi devušies mājā, jo pastāvējušas aizdomas, ka pircējs, lai iegūtu nelegālo dziru, mājas saimniekus nogalinājis.

Pēc iekļūšanas namā policisti konstatējuši, ka namā neviena nav, arī slepkavības pēdas nav konstatējamas, taču atrasts liels daudzums tirgošanai sagatavota nelegālā alkohola, cigarešu un dīzeļdegvielas.  Vēlāk atklājies, ka šajā situācijā nav bijuši noformēti procesuālie dokumenti, tāpēc pret Ozoliņu, viņa priekšnieku un vēl diviem lietā iesaistītajiem policistiem tika ierosināta krimināllieta. Tās laikā Ozoliņam 11 dienas bija noteikts drošības līdzeklis - paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu, kā arī viņš atstādināts no amata pienākumiem.

Krimināllietas izskatīšana ilgusi 26 mēnešus, un visas tiesu instances viņu un pārējos apsūdzētos attaisnojušas. Augstākās tiesas Senāts spriedumā, kas spēkā stājies 2007.gada janvārī, konstatējis, ka formāli policistu rīcībā ir krimināli sodāma nodarījuma pazīmes, bet tas darīts neatliekamības un līdz ar to attaisnojama profesionāla riska apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību.

Izskatot Ozoliņā civilprasību, Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta no Tieslietu ministrijas (TM) par labu Ozoliņam piedzina 3000 latu morālā kaitējuma atlīdzību. Šis spriedums stājās spēkā, jo lietas dalībnieki to Senātā nepārsūdzēja.

Ozoliņš gan no valsts vēlējās piedzīt 270 291 lata atlīdzību. Rīgas apgabaltiesa viņa prasību 2009.gada decembrī apmierināja daļēji, no valsts piedzenot ap 4000 latu. Spriedums tika pārsūdzēts AT.

TM gan šajā lietā bija gatava Ozoliņam maksāt ne vairāk par 2000 latiem.

Rīgas apgabaltiesas šā gada maijā pieņemtais spriedums gan vēl nav stājies spēkā, jo ir pārsūdzēts, bet ar to  no Tieslietu ministrijas (TM) par labu apsūdzētajam, bet vēlāk attaisnotajam Valērijam Rogaļevam prasīto 4 miljonu latu vietā piedzīta 50 latu kompensācija saistībā ar nepamatotu saukšanu pie kriminālatbildības, kā ar drošības līdzekļiem - policijas uzraudzību un aizliegumu tuvoties noteiktai personai un vietai. 

Rogaļevs tika apsūdzēts par draudiem izdarīt slepkavību un nodarīt smagus miesas bojājumus. Viņš tika aizturēts un apcietināts 2007.gadā, bet Bauskas rajona tiesa 2008.gadā viņu attaisnoja.

Pēc tam viņš iesniedza prasību tiesā ne tikai pret TM, bet arī pret Ģenerālprokuratūru un Valsts policiju (VP), kopumā prasot piedzīt 4,4 miljonus latu kā morālā kaitējuma kompensāciju. Viņš gan prasīja kompensāciju arī par goda un cieņas aizskārumu, kā arī personisko aizskārumu, taču par to tiesa lietu neierosināja.

Viņš norādīja, ka 2007.gada 26.augustā viņš tika aizturēts krimināllietā, un viņam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, savukārt attiecīgi 2007.gada 15.oktobrī, 16.oktobrī un 22.oktobrī celtas apsūdzības noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. Tomēr tā paša gada 25.oktobrī piemērotais apcietinājums atcelts, un noteikti drošības līdzekļi: policijas uzraudzība un aizliegums tuvoties noteiktai personai un vietai.

Ar Bauskas rajona tiesas 2008.gada 23.oktobra spriedumu prasītājs attaisnots celtajā apsūdzībā un piemērotie drošības līdzekļi tika atcelti. Spriedums ir stājies spēkā.

Rogaļevs pauda pārliecību, ka iepriekš piemērotie drošības līdzekļi ierobežoja viņa Satversmē garantētās tiesības, liedza iespēju brīvi pārvietoties bez procesa virzītāja atļaujas, liedza bez attiecīgas atļaujas mainīt dzīvesvietu, kā arī noteica pienākumu regulāri ierasties policijas iecirknī un atrasties dzīvesvietā noteiktā laikā.

Patlaban bijušais Valsts nekustamā īpašuma aģentūras (VNĪA) ģenerāldirektors Jānis Motte Augstākās tiesas Senātā pārsūdzējis spriedumu, ar kuru prasīto vairāk nekā 115 000 latu vietā no Tieslietu ministrijas (TM) piedzīti nepilni 7000 latu.

Iepriekš Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa daļēji apmierināja Mottes prasību, piedzenot 1000 latu morālo kompensāciju saistībā ar dzīvokļu izīrēšanas krimināllietu, 5012 latu zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus 266 latu vērtībā. Savukārt pārējā daļā prasība tika noraidīta. Apelācijas sūdzības par šo tiesas spriedumu iesniedza gan Motte, gan TM.

TM Mottes prasību iepriekš neatzina.

2001.gada decembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors cēla apsūdzību pret bijušajiem VNĪA valdes locekļiem - Andi Zalpēteru, Voldemāru Sprūžu, Andri Priedīti, Ervīnu Ceihneru un Māri Tekocēlu -, kā arī Motti. Prokuratūra lietu tiesai nodeva 2004.gada sākumā.

Apsūdzībā toreiz bija norādītas 173 nelikumīgu dzīvokļu piešķiršanas gadījumu epizodes. Lietas izskatīšanā prokurors Aleksandrs Stepanovs atteicās no 72 epizodēm un no apsūdzības daļas par zaudējumu nodarīšanu valstij. Lietas izmeklēšana ilga vairākus gadus.

Apsūdzības raksts lietā liecināja, ka ar Mottes gādību valsts dzīvokļu īres tiesības saņēma bijušais Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume (TB/LNNK), bijušais vides ministrs Vents Balodis (TB/LNNK), VNĪA valdes locekļi un Tekocēls un Zalpēteris, kā arī komponists Raimonds Pauls un citi.

Dzīvokļi ar VNĪA valdes lēmumu izīrēti Rīgā, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā un Daugavpilī.

Gan Rīgas Centra rajona tiesa, gan Rīgas apgabaltiesa pieņēma apsūdzētajiem attaisnojošu spriedumu šajā lietā.

Likumīgā spēkā jau stājies spriedums, ar kuru par labu tā dēvētajā Grinberga krimināllietā attaisnotajam Ventspils mēram Aivaram Lembergam piedzīta 3000 latu atlīdzība. Viņš gan tiesas ceļā prasīja viena miljona latu morālā kaitējuma atlīdzību saistībā ar nepamatotām apsūdzībām, kā arī atvainošanos.  

2011.gadā Augstākā tiesa par labu Lembergam prasītās viena miljona latu morālā kaitējuma kompensācijas vietā piedzina 3000 latus. Iepriekš Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 22.aprīlī Lemberga prasību bija apmierinājusi lielākā apmērā un no valsts piedzinusi 10 000 latu morālā kaitējuma atlīdzību.

Kādā no tiesas sēdēm Lembergs pauda gatavību atsaukt prasību pret valsti par miljona latu kompensāciju, ja prokuratūra viņam atvainosies. Lembergs uz prokuratūras pārstāvja Agņa Pormaļa tiesas sēdē uzdoto jautājumu, ko viņš vēlas, lai prokuratūra izdara, sacīja, ka vēlas rakstisku atvainošanos un to, lai tiktu sodīts prokurors Māris Leja, kurš uzturēja apsūdzību Grinberga krimināllietā. Tad viņš izdarīšot secinājumu, ka pret viņu pieļautā kļūda ir labota, un viņš pats to pateikšot sabiedrībai, norādot, ka ir guvis morālu gandarījumu.

Savukārt Pormalis sacīja, ka prokuratūra nav pilnvarota pārstāvēt valsts intereses šajā lietā un atvainošanos Lembergs vēlas panākt tieši no prokuratūras, kura šajā lietā nav veikusi nekādas "pašas par sevi neatļautas darbības", līdz ar to atvainoties Lembergam neesot pamata.

Prasību pret valsti Ģenerālprokuratūras un FM personā Lembergs tiesā iesniedza 2008.gadā, prasot atlīdzību par nepamatotu apsūdzību krimināllietā, kurā viņš bija apsūdzēts dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā un nepatiesu ziņu sniegšanā. Viņam tika inkriminēta ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, nevirzot izskatīšanai domē jautājumu par Ekonomikas ministrijas pārstāvja Ojāra Grinberga iecelšanu Ventspils brīvostas valdē, par ko rīkojumu 2005.gada 23.februārī bija pieņēmis Ministru kabinets.

Iepriekš Lembergs pauda gatavību lielāko daļu no piedzītā miljona latu ziedot Ventspils bērnunama celtniecībai.