Rīgas 21.vidusskolā un Rīgas Krievu vidusskolā ir trūkumi patriotiskajā audzināšanā, secina IKVD  (436)

Kvalitātes dienests ir izvērtējis Rīgas 21.vidusskolas un Rīgas Krievu vidusskolas paskaidrojumus saistībā ar LTV1 šā gada 15.novembra raidījumā "Aizliegtais paņēmiens" un 17.novembra raidījumā "De facto" izskanējušo informāciju par šo izglītības iestāžu rīcību, saņemot un izvietojot Latvijas Republikas proklamēšanas 95.gadadienai veltīto plakātu izglītības iestāžu telpās.

Abas izglītības iestādes skaidrojušas, ka mācību process tajās tiek īstenots atbilstoši valsts izglītības standartos noteiktajam, taču Kvalitātes dienests uzskata, ka šajās izglītības iestādēs patriotiskās un valstiskās audzināšanas darbā ir nepieciešami uzlabojumi.

Ņemot vērā valsts izglītības standartos noteikto prasību īstenošanas obligātumu kopsakarā ar apstākli, ka izglītības process ietver arī audzināšanas darbu, secināms, ka izglītojošais un audzināšanas darbs izglītības iestādē notiek arī ārpus mācību priekšmetu stundām un mācību klasēm, norāda IKVD. Tādējādi izglītības iestādes direktoram, pieņemot lēmumu par informācijas izvietošanu izglītības iestādes telpās, ir jāizvērtē tās atbilstība valsts izglītības standartiem, kā arī īstenotajai izglītības programmai un izglītības iestādes darbības mērķim.

Tāpat kvalitātes dienests uzsver, ka Latvijas okupācijas fakts ir minēts gan valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā, gan apstiprinātajos mācību līdzekļos, tādējādi izglītības iestāžu direktoru rīcībai, noņemot plakātu vai rediģējot to, nebija pamata. Tādējādi secināts, ka Rīgas 21.vidusskolas un Rīgas Krievu vidusskolas direktoru rīcībā nav ievērots Izglītības likuma 51.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktais pedagoga vispārīgais pienākums izglītošanas procesā veidot izglītojamā attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus.

IKVD arī atgādina, ka abas izglītības iestādes ir pastarpinātas pārvaldes iestādes un to vadītāji - valsts amatpersonas, līdz ar to tām ir ne tikai jāpilda normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi, bet arī to rīcībai, tostarp nestandarta situācijās, ir jāatbilst valsts amatpersonai atbilstošai cieņai un ētikai, kas stiprina uzticību valsts pārvaldei.

Ievērojot Izglītības likumā noteikto pašvaldības kompetenci, kvalitātes dienests ierosinās Rīgas domei kā šo izglītības iestāžu dibinātājam nodrošināt Izglītības likumā noteikto pedagoga pienākumu īstenošanu izglītības iestādēs, kā arī īstenot metodiskā atbalsta pasākumus.

Atbilstoši likumam pašvaldības kompetencē ir arī izvērtēt un lemt par direktora atbilstību amatam.

Kā ziņots, raidījumā vēstīja, ka vairākās mazākumtautību jeb tā sauktajās krievu skolās pēc it kā organizācijas "9.maijs" lūguma valsts svētku priekšvakarā noņemti patriotiski plakāti vai izgriezta daļa par Latvijas okupāciju. Raidījuma žurnālists, uzdodoties par Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvi, lūdzis iespēju atsevišķās skolās izvietot patriotiska rakstura plakātus, kuros arī minēts, ka 1940.gadā PSRS okupēja Latviju.

Uz plakātiem bijis rakstīts: "Šogad 18.novembrī apritēs 95 gadi, kopš tika proklamēta Latvijas Republika - 1918.gadā. Neatkarība toreiz nāca grūti. Vēl gadu pēc tam risinājās sīvas kaujas par brīvību, un par izšķirīgām var uzskatīt cīņas ar Bermonta Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju 1919.gada rudenī, kad tā centās ieņemt Rīgu. 11.novembrī tika svinēta uzvara, un, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, ik gadu šajā datumā tiek svinēta Lāčplēša diena.

1940.gada vasarā Padomju Savienība (PSRS) ar militāru agresiju okupēja Latviju. Okupācija ilga aptuveni 50 gadus, līdz 1990.gada 4.maijā pēc nerimtīgām tautas brīvības alkām Latvijas neatkarība tika atjaunota. Kopā ar to atjaunots arī pirmās Latvijas brīvvalsts pamatlikums - Satversme, valsts ģerbonis un himna "Dievs, svētī Latviju!"."

Pēc tam zvanījis fiktīvs pārstāvis no nevalstiskas organizācijas "9.maijs" un lūdzis šos plakātus noņemt. Divas no trim šajā eksperimentā iesaistītām skolām - Rīgas Krievu vidusskola un Rīgas 21.vidusskola - pēc šī aicinājuma plakātus arī noņēmušas vai izgriezušas no plakāta daļu par okupāciju.

Rīgas 21.vidusskolas direktore Oksana Daņiļenko fiktīvajam "9.maija" pārstāvim piekritusi, ka plakāti jānoņem. "Man ir arī savs viedoklis. Es piekrītu. Būs plakāti - teiksim, mazāk agresīvi un kas neskars šo tematu, tad arī izvietosim. Acīmredzot šoreiz ne līdz galam izlasījām. Šaubu nav, piekrītu. Paldies. Esmu jau noņēmusi to," telefonsarunā teikusi Daņiļenko. Savukārt Rīgas Krievu vidusskolas direktore Zoja Gorbaņa "9.maija" fiktīvajai pārstāvei atskaitās, ka vienu plakātu noņēmusi, bet otru rediģējusi: "Abus plakātus noņēmām, tad vienu atstājām, bet bez frāzes par okupāciju," sacīja Gorbaņa.

Rīgas 60.vidusskolas direktore Natālija Djakova to atteikusies darīt. "Nē, plakātus mēs nenoņemsim, viennozīmīgi. Jūs esat sabiedriskā organizācija, es esmu amatpersona. Notiek patriotiskās audzināšanas process, lai bērni zinātu šos datumus - stūrakmeņus. Jūs varat atbraukt, paskatīties, pēc tam to presē apspriest," skaidrojusi Djakova.

Biedrība "9.maijs" ir organizācija, kas pēdējos gados rīko 9.maija pasākumus pie Uzvaras pieminekļa. Kā liecina informācija biedrības mājaslapā, tās izpilddirektors ir Rīgas domes deputāts, "Saskaņas centra" pārstāvis Vadims Baraņņiks.