Dažu Rīgas mazākumtautību skolu vadībai nav striktas nostājas par okupāciju, secina raidījums  (282)

Eksperimenta laikā žurnālists, uzdodoties par Aizsardzības ministrijas pārstāvi, lūdzis iespēju atsevišķās krievu skolās izvietot patriotiska rakstura plakātus, kuros arī minēts, ka 1940.gadā PSRS okupēja Latviju. Pēc tam zvanījis fiktīvs pārstāvis no nevalstiskas organizācijas "9.maijs" un lūdzis šos plakātus noņemt. Divas no trim šajā eksperimentā iesaistītām skolām - Rīgas krievu vidusskola un Rīgas 21.vidusskola - pēc šī aicinājuma plakātus arī noņēmušas vai izgriezušas no plakāta daļu par okupāciju.

Trešās - Rīgas 60.vidusskolas direktore Natālija Djakova to atteikusies darīt. "Nē, plakātus mēs nenoņemsim viennozīmīgi. Jūs esat sabiedriskā organizācija, es esmu amatpersona. (..) Notiek patriotiskās audzināšanas process, lai bērni zinātu šos datumus - stūrakmeņus. Jūs varat atbraukt, paskatīties, pēc tam to presē apspriest...," vēsta telefonsarunas ieraksts.

Uz plakāta, ko speciāli bija radījis raidījums, bija attēlots Latvijas karogs ar atgādinājumu, ka Latvijai šogad ir 95.gadu jubileja, ar aicinājumu būt lepniem par savu valsti. Plakātā īsumā aprakstīta arī Latvijas vēsture:

"Šogad 18. novembrī apritēs 95 gadi, kopš tika proklamēta Latvijas Republika - 1918. gadā. Neatkarība toreiz nāca grūti. Vēl gadu pēc tam risinājās sīvas kaujas par brīvību, un par izšķirīgām var uzskatīt cīņas ar Bermonta Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju 1919. gada rudenī, kad tā centās ieņemt Rīgu. 11. novembrī tika svinēta uzvara, un, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, ik gadu šajā datumā tiek svinēta Lāčplēša diena.

1940. gada vasarā Padomju Savienība (PSRS) ar militāru agresiju okupēja Latviju. Okupācija ilga aptuveni 50 gadus, līdz 1990. gada 4. maijā pēc nerimtīgām tautas brīvības alkām Latvijas neatkarība tika atjaunota. Kopā ar to atjaunots arī pirmās Latvijas brīvvalsts pamatlikums - Satversme, valsts ģerbonis un himna "Dievs, svētī Latviju!".

Otrā rindkopa tad arī raisījusi skolu iebildumus.

Zīmīgi, ka tajā pašā laikā izglītības valsts standarts nosaka, ka skolās vēstures stundās ir jāapgūst mācību viela par Latviju okupāciju. Skolu direktori ir valsts amatpersonas.

Abi skolu direktores, kas plakātus noņēma, nekādus paskaidrojumus nevēlējās sniegt. Rīgas krievu vidusskolā direktore aizbildinājās ar laika trūkumu, savukārt 21.vidusskolā pie žurnālista tika nosūtīta viņas vietniece, kura teica, ka nezina, kā un kāpēc plakāti pazuduši.

Raidījums veica arī otru - analogu eksperimentu, piedāvājot no Aizsardzības puses dažās krievu skolās novadīt lekciju par 11. un 18.novembri. No piecām skolām divas neieklausījās organizācijas "9.maijs" lūgumā un lekcija ministrijai neatteica, divas tās piedāvāja pārcelt uz citiem datumiem, bet viena - Rīgas 34.vidusskola lekciju noraidīja, sakot, ka pasākumi saplānoti tik cieši, ka tādai nav vietas - tieši tādu atteikuma formu piedāvāja "9.maijs".

Rīgas 10.vidusskolas direktore Nadežda Ikauniece, kura ministrijai lekciju gan neatcēla, "9.maija" pārstāvei to argumentēja šādi: "Vai viņi mūsu gaisotni sabojās? Nesabojās. (..) Lai zvana, lai nāk. Kāda atšķirība. Ielikšu piekto vai septīto klasi, pasēdēs bērni, paklausīies, onkulītī.  (..) Un ja jūs domājat, ka jaut kas mainīsies pēc vienas lekcijas, tad tas ir velti. (..) Pie mums ir visi uzstājušies. Atnāk, parunā un ko tālāk? Tāpēc jau mēs nepierakstāmies jaunsargos."

Raidījums arī atklāj, ka, lai arī apvienība "Saskaņas centrs" arvien vairāk cenšas orientēties uz latvisko vēlētāju, krievu skolās Latvijā ar ciešu šīs apvienības līdzdalību tiek izdota avīze "Young" (pirms laika - "Priškoļnaja") jauniešiem. Tā iznāk krievu valodā un tajā lielākā uzmanība tiek veltīta Krievijas "zvaigznēm", ierasti plaši aprakstīti 9.maija pasākumi, un gandrīz nekāda uzmanība nav veltīta Latvijas valsts galvenajiem svētkiem - 11. un 18.novembrim, kā arī 4.maijam.

Šo avīzi izdod nevalstiska organizācija "Mums pa ceļam", ko vada Nila Ušakova sieva Jeļena Ušakova. Lielākie ziedotāji šai organizācijai 2012.gadā bija tieši "Saskaņas centra" Rīgas domes deputāti - Maksims Tolstojs, kas ziedojis 4000 latu, un Valērijs Petrovs, kas atvēlējis 3000 latu. Zīmīgi, ka abi pērn ieņēma labi apmaksātus amatus Rīgas uzņēmumos - Maksims Tolstojs - Rīgas satiksmē, bet Petrovs - Ceļu pārvaldē, kas, iespējams, viņiem arī ļāvis jau tālāk pārskaitīt šādas summas.

Kā spilgts apliecinājums "saskaņiešu" klātbūtnei ir avīzes numurs pirms pašvaldību vēlēšanām, kurā pamācīts, kā jābalso, un lielā intervija ir tieši ar Nilu Ušakovu. Starp citu, tieši šis numurs no avīzes interneta mājas lapas ir izgaisis.