Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums par mazākumtautību izglītību Latvijā ir dezinformācija, uzskata ĀM  (40)

Ministrijā pauž, ka šie paziņojumi ir kārtējā dezinformēšana, kuras saturs ir attālināts no objektīvās realitātes, kas norāda uz nespēju vai nevēlēšanos ņemt vērā faktus. Paziņojuma satura kvalitāte liek apšaubīt gan tā izstrādātāju kompetenci cilvēktiesību jomā kopumā, gan ekspertīzes dziļumu attiecībā uz konkrētām valstīm. Pieļaujam, ka tas ir neizdevies mēģinājums novērst uzmanību no Krievijas aktuālajām problēmām, tai skaitā cilvēktiesību jomā, teikts ministrijas paziņojumā.

Ministrijā norāda, ka premjere Laimdota Straujuma (V) ir skaidri vairākkārt norādījusi, ka šīs valdības laikā reformas mazākumtautību izglītībā nav plānotas un netiks veiktas. Latvija to ir paudusi arī starptautiski - EDSO Pastāvīgās padomes sēdē šā gada 27. martā.

Satversme un starptautiskās normas, kuras Latvija ir pieņēmusi un stingri ievēro, skaidri un negrozāmi nosaka, kā arī garantē tiesības personām, kas pieder pie mazākumtautībām saglabāt, arī attīstīt savu dzimto valodu, etnisko un kultūras identitāti. Latvija ne vien aizsargā, bet arī sniedz ievērojamu atbalstu mazākumtautību valodām, izglītībai un kultūrai, uzskata ministrijā. Latvijas Ārlietu ministrija atkārtoti paziņo, ka šo politiku nav plānots mainīt.

Krievijas Ārlietu ministrijas pilnvarotais cilvēktiesību, demokrātijas un likuma virsvadības jautājumos Konstantīns Dolgovs nosūtījis vēstuli Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Savienības institūcijām, kurā iebildis pret Latvijas valdības plāniem no 2018.gada mazākumtautību izglītības iestādēs pāriet uz izglītību valsts valodā.

Vēstulē norādīts, ka šī iniciatīva liecina par Latvijas varas iestāžu diskriminējošo politiku, "kas vērsta uz krievvalodīgo iedzīvotāju piespiedu asimilāciju un monoetniskas sabiedrības veidošanu Latvijā".