Foto: stock.xchng
Lai topošā Gaisa spēku aviācijas bāze Lielvārdē pilnvērtīgi darbotos 24 stundu režīmā septiņas dienas nedēļā, vajadzētu papildus 28 457 436 eiro nacionālā finansējuma, žurnālistiem pastāstīja Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Garisons.

Jau ziņots, ka pēc dalības NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) skaidrojis, ka NATO Baltijas valstu drošībai plāno vairākus būtiskus pasākumus - jau drīzumā Baltijā izveidot vēl vienu NATO patruļlidmašīnu bāzi un kādu ostu pielāgot NATO militāro kuģu piekļuvei.

Ja NATO militārā pavēlniecība lems par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Liepājas osta šim mērķim būtu iespēju ziņā vispiemērotākā, paziņojis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).

Garisons gan atturējās komentēt, vai NATO varētu piekrist veidot patruļlidmašīnu bāzi Lielvārdē un Liepājas ostu pielāgot NATO kuģiem, taču nenoliedza, ka Lielvārdes bāzes attīstīšanai līdz 24 stundu režīmam būtu nepieciešami papildus 28 miljoni eiro nacionālā finansējuma. Pašreizējie plāni paredz, ka Lielvārdes bāze pilnvērtīgi darbosies piecas dienas nedēļā ar astoņu stundu darba režīmu.

Garisons arī atgādināja jau vairākkārt aizsardzības nozares amatpersonu pausto, ka apstiprinātā aizsardzības izdevumu bāze šobrīd nerada pieauguma tendenci un nevienā no turpmākajiem gadiem nesasniedz pat 1% no iekšzemes kopprodukta. Latvija gan apņēmusies līdz 2020.gadam aizsardzībai veltīt 2% no iekšzemes kopprodukta.
Pašreiz NATO militārajai vadībai uzdots sākt izvērtējumu par to, kā varētu izpausties reāla palīdzība un kurās Baltijas valstīs NATO spēkus izvietot.

Tuvāko nedēļu laikā NATO nāks klajā ar informāciju par lēmumu, kādus militāros resursus, tostarp karavīrus un karakuģus, NATO varētu nosūtīt uz Austrumeiropas un Baltijas valstīm.
Ar NATO līdzfinansējumu topošās Gaisa spēku aviācijas bāzes Lielvārdē būvniecības darbi šobrīd norit saskaņā ar plāniem, un lidlauka atklāšana varētu notikt šovasar.

Laikā no 2006. līdz 2013.gadam lidlauka projekta attīstībā ir ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma.

Igaunijas amatpersonas jau paziņojušas, ka Igaunija vēlas, lai Emari gaisa kara spēku bāze kļūst par pastāvīgu NATO bāzi Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā. Arī bijušais Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks LETA iepriekš nenoliedza, ka Emari gaisa kara spēku bāze Igaunijā varētu būt atbilstošāka pastāvīgai dalībai NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā, savukārt kāda Latvijas osta būtu loģiskākais variants Latvijas interesēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!