Policijā strauji pieaudzis pieteikumu skaits par nelegālajām būvizgāztuvēm  (15)

Sabiedrība kļūst apzinīgāka

Rīgas Pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka vietnieks Edgars Cibulis atzīst, ka cilvēki pēdējā laikā ir kļuvuši daudz aktīvāki un biežāk ziņo par nelegālajām būvgružu izgāztuvēm. "Acīmredzot tas ir gan mediju ieguldījums, gan arī pati sabiedrība vēlas dzīvot tīrākā vidē un negrib vairs paciest citu cilvēku bezatbildīgo rīcību, sadzīvojot ar nelegālo būvgružu izgāztuvju sekām. Tieši tāpēc, manuprāt, iedzīvotāji aktīvi iesaistās un informē policiju." Tāpat Edgars Cibulis pieļauj, ka sabiedrības aktivitāti varētu skaidrot arī ar to, ka tiek novērtēts, ka policija rīkojas un tiešām sauc pie atbildības nelegālos būvgružotājus: "Cilvēkiem ir svarīgi, ka šī informācija netiek ignorēta un atstāta uz galda papīru kaudzē, bet gan, ka uz to reaģē un ar to aktīvi strādā – meklējot vainīgos, piespriežot sodus un novēršot sekas."

Kā ziņot?

Procedūra, lai informētu par nelegālajām būvizgāztuvēm, ir pavisam vienkārša – ir jāzvana uz bezmaksas tālruni 110 un jāsniedz visa fiksētā informācija. Zvanītājs var atstāt arī savas koordinātes, lai policijas inspektors pēc tam var sazināties un noskaidrot precīzāku informāciju un lietas apstākļus, ja tas ir nepieciešams. Tāpat droši var atsūtīt arī video vai foto uz e-pasta adresi rpp@riga.lv, vai akcijas "Pieķer būvgružotāju!" laikā, līdz 31.maijam, var sūtīt savus novērojumus uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv. Edgars Cibulis uzsver, ka administratīvo lietvedību var ierosināt arī no šādiem foto un video materiāliem, tāpēc arī bez speciāla pieteikuma, iespējams ziņot par būvgružotājiem un rīkoties. Pārsvarā pieteikumu pieņemšana ir ātra procedūra, taču iespējams arī, ka policijas darbinieki lieciniekam piezvanīs un lūgs papildus liecības lietas precīzākai izskatīšanai, kas tālāk ļaus jau noteikt vainīgo.

Ir vērts cīnīties!

Ja cilvēkiem rūp vide, kādā viņi dzīvo un kāda tā paliks viņu bērniem un mazbērniem, tad noteikti ir vērts kaut ko darīt lietas labā un cīnīties ar cilvēkiem, kuri rīkojas pretlikumīgi pret vidi un cilvēku veselību. "Diemžēl jārēķinās ar to, ka personas, kuras būvgružus izgāž nelegāli, nav apmierinātas ar piemērotajiem sodiem, un tie nereti tiek pārsūdzēti," stāsta Cibulis un atklāj, ka ir arī reizes, kad lieciniekam jāierodas uz tiesu sniegt liecības, bet no tā nevajadzētu baidīties, jo tiesā jāsniedz liecības tikai par redzēto un nekas vairāk. "Vienreiz jau saņēmis sodu, būvgružotājs nākamreiz padomās, vai to darīt, vai tomēr nē. Mēs esam optimistiski noskaņoti šogad saņemt daudz zvanu," uzsver Cibulis.

Kad un kā sodīs?

Soda saņemšana ir atkarīga no tā, vai būvgružotājs ir pieķerts notikuma vietā, vai arī tas nav zināms un vēl ir jāatrod, jāpierāda nodarītais, jānostiprina pierādījumi. Ja pārkāpējs notverts notikuma vietā, tad administratīvā pārkāpuma protokols tiek sastādīts uzreiz, un tālāk tiek nosūtīts izskatīšanai uz administratīvo komisiju. Laiks no pārkāpuma fiksēšanas brīža līdz soda piemērošanai ir piecpadsmit dienas. Savukārt, ja būvgružotājs nav zināms un ir jānostiprina pierādījumi, tad, protams, tas var ievilkties arī ilgāk. Sods par šādu pārkāpumu tiek piemērots pēc Latvijas administratīvā pārkāpuma kodeksa 58.panta (vides piegružošana) un juridiskām personām ir līdz 2900 eiro, kā arī likums paredz transportlīdzekļa, ar kuru noticis pārkāpums, konfiskāciju.
Rīgas Pašvaldības policijas Kurzemes pārvaldes priekšnieka vietnieks Edgars Cibulis visiem "Delfi" lasītājiem novēl rūpēties par vidi un, tikpat aktīvi kā līdz šim, informēt policiju par nelegālo būvgružu izgāztuvēm un vides piesārņotājiem! Nepaliec vienaldzīgs!