Saeimas deputāti šodien trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, nosakot, ka par izvarošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no četriem gadiem. Pašlaik likumā par izvarošanu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem gadiem.
Tika atbalstīts deputāta Kārļa Seržanta (ZZS) priekšlikums, ka par dzimumaktu, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli, vai par dzimumaktu pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo (izvarošana) - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no četriem līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.
Kā ziņots, iepriekš Juridiskā komisija neatbalstīja Seržanta priekšlikumā minēto minimālo brīvības atņemšanas laiku un kolēģi pret ierosinājumu izteica vairākas iebildes, piemēram, tika paustas bažas, ka šāda norma var mudināt tiesas atsevišķos gadījumos piemērot nevis reālus, bet nosacītus sodus.
Deputāts Andrejs Judins (V) komisijas debatēs skaidroja, ka negrib nedz paust atbalstu, nedz noliegumu attiecīgajam priekšlikumam, taču esot jāņem vērā, ka attiecīgais pants regulē gan izvarošanas veicējus jeb izdarītājus, gan līdzdalībniekus. Piemēram, ja kāds cilvēks uzkūdīs citu personu veikt šo nodarījumu, tad minimālais sods viņam arī būs četri gadi. Šādos apstākļos tiesa varot izvērtēt konkrētās lietas apstākļus un secināt, ka, piemēram, par telpas došanu kriminālpārkāpuma veikšanai četri gadi ir pārāk liels cietumsods. Ja pārkāpējam tiesa piespriestu četrus gadus nosacīti, viņš paliks uz brīvām kājām. Judins akcentēja, ka tāpēc atbalstāma ir pašreizējā likuma redakcija, kas ļauj tiesai piespriest reālu divu gadu cietumsodu.
Seržants komisijas sēdē aicināja tādā gadījumā attiecīgo normu sadalīt, lai atsevišķi noteiktu sodus par uzkūdīšanu uz izvarošanu un atsevišķi - par izvarošanu. Viņš arī pauda, ka jāņem vērā, ka no 50 reizēm viena būs kūdīšana.
Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska skaidroja juridiskos šķēršļus šādai sadalīšanai. Arī viņa vērsa uzmanību, ka, pamatojoties uz normatīvā akta vairākām normām, tiesas "izdomā" mīkstinošos apstākļus, ja uzskata, ka paredzētais minimālais sods ir nesamērīgi bargs. Pieņemot attiecīgo normu tiks nevis panākts adekvāts un samērīgs sods, bet masveidā būs gadījumi, kad būs nosacīta brīvības atņemšana.
Komisijas sēdē izskanēja, ka saistībā ar šo priekšlikumu un diskusijām zināmā mērā tiek pausta neuzticība tiesām. Taču tiesām būtu jāļauj pašām pieņemt lēmumus par soda bardzību konkrētajā gadījumā.
Arī Ģenerālprokuratūra nesaskata nepieciešamību palielināt minimālo sankciju, tika norādīts Juridiskās komisijas sēdē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
