Foto: Shutterstock

Lai nezaudētu darbu, strādājošie nereti slēpj savu faktisko veselības stāvokli, bet arodslimību ārstu pārbaudes bieži vien mēdz būt formālas, trešdien vēsta laikraksts „Diena”.

Latvijas Arodslimību ārstu asociācijas prezidente Maija Eglīte laikrakstam norādījusi, ka cilvēki šādi rīkojas, jo baidās zaudēt darbu, jo citu darba vietu atrast nespēs.

„Viņi ies un teiks, ka ir veseli. Visi melo - ārsti, medmāsas, uzņēmumu darbinieki - visi grib strādāt," norādījusi Eglīte.

Agrāk situācija bijusi vienkāršāka - ja cilvēkam veselības pārbaudē konstatēja kādas problēmas, viņu pārcēla uz citu darbu, kur darba apstākļi ir saudzējošāki, bet tagad tā vairs nenotiek, jo nav darba vietu. Rezultātā - ja ārsts uzraksta, ka attiecīgais darbinieks var strādāt esošajā darba vietā, bet nepieciešams novērst kaitīgos faktorus, darba devējs atbild, ka tas nav iespējams, un darbinieks zaudē darbu.

Eglīte gan arī atgādina, ka svarīgi ir jebkuru slimību neielaist, jo, atklājot to laikus, ir iespējams meklēt risinājumus.

Kā atzīmē laikraksts, tieši obligātā veselības pārbaude ir veids, kā noskaidrot, vai darbinieks var pildīt savus pienākumus. Tāpēc nosūtīt viņu uz veselības pārbaudi ir obligāts darba devēja uzdevums, ja tiek strādāts vidē, kur ir kaitīgi faktori. Valsts Darba Inspekcija (VDI) gan atzīst, ka daļā gadījumu pastāv formāla pieeja veselības pārbaudēm.

Ilze laikrakstam atklājusi savu pieredzi: viņai Rīgā nav sava ārsta, tāpēc devusies uz tuvāko poliklīniku Iļģuciemā. „Mani aizsūtīja uz plaušu rentgenu, uztaisīja bildi un veica ierakstu - vesels. Par šo pakalpojumu samaksāju nedaudz virs septiņiem eiro. Pēc tam mani nosūtīja pie arodārsta. Kad iegāju kabinetā, daktere pa telefonu sarunājās ar vīru par iepirkšanos veikalā. Es noliku uz galda savu medicīnisko grāmatiņu. Viņa, kā īsta sieviete, spēja darīt divus darbus reizē. Paralēli sarunai aizpildīja manu grāmatiņu ar trim zīmogiem un parakstu. Tad pārtrauca sarunu un pajautāja, vai man ir kādas sūdzības. Atbildēju noliedzoši. Uz to daktere norādīja, ka man jāsamaksā kasē 15 eiro par pakalpojumu, un atvadījās ar labi padarīta darba sajūtu".

Ilzes ir vīlusies sistēmā, taču laikraksts atzīmē - viņa nav vienīgā - par formālu attieksmi darbinieku obligātajās veselības pārbaudēs ir dzirdēts daudz un ir gan arī gadījumi, kad ārsts ir ieinteresēts veikt kvalitatīvu veselības pārbaudi, taču problēma ir pacienta nevēlēšanās atklāt savu patieso veselības stāvokli. 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!