Valodas mācīšanās procesam nevajadzētu negatīvi ietekmēt izglītības kvalitāti, šodien forumā "Daudzbalsība, ieklausīšanās un koprade: mazākumtautības Latvijā" sacīja Čekušins.
Viņaprāt, ir nepieciešams darīt visu, lai skolām pašām būtu iespējams izvēlēties mācību metodes. "Izglītības un zinātnes ministrija nezina to, kas notiek skolā. To zina skolotāji un arī mēs - vecāki," paskaidroja Čekušins.
Latvijas Krievu kultūras biedrības vadītāja un profesionālās vidusskolas "Sigma" direktore Jeļena Matjakubova forumā norādīja, ka, viņasprāt, mācībām skolās vajadzētu notikt bilingvāli, bet, dodot vecākiem iespēju izvēlēties, - cik lielā mērā. Pēc Matjakubova domām, vecākiem vajadzētu noteikt to, cik ātri bērnam ir iespējams pāriet uz bilingvālo izglītību.
Lai gan Latvijas Universitātes pētniece Irina Maslo forumā norādīja, ka likumdošanā skolām nav noteikti ierobežojumi mācību metodēs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs atzina, ka atļauties eksperimentēt ir ļoti grūti. "Ar sūdzību iesniegšanu jebkura "kļūdainā" rīcība šos eksperimentus var ierobežot," teica Alijevs. Viņš norādīja, ka izglītības mērķis Latvijā ir nekonkrēts un neskar ne skolēnus, ne skolotājus.
Modernu izglītību nevarot nodrošināt arī tāpēc, ka trūkst jaunās paaudzes skolotāju. "Mums ir vajadzīgi jauni skolotāji, ja gribam attīstīt, piemēram, multilingvālu apmācību," uzsvēra Alijevs, norādot, ka Klasiskajā ģimnāzijā šādu praksi mēģina īstenot.
Kā ziņots, šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) no pulksten 10:00 notiek mazākumtautību forums "Daudzbalsība, ieklausīšanās un koprade: mazākumtautības Latvijā", kurā tiek diskutēts par mazākumtautību organizāciju interešu aizstāvību, izglītības programmu kvalitāti, plašsaziņas līdzekļu ietekmi un atbildību, kā arī tautības ietekmi karjeras veidošanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
