Ieguvēji būs visi - par vērienīgo rotāciju policijā saka Ķuzis  (52)

Savukārt līdzšinējais ENAP priekšnieks Gatis Gudermanis tiks pārcelts Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) priekšnieka vietnieka amatā.

Ķuzis portālam "Delfi" skaidro, ka Gudermaņa "aizrotēšana" uz Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) priekšnieka vietnieka amatu nav uzskatāma par pazemināšanu amatā, bet gan nodrošinās Ekonomisko noziegumu pārvaldes un Kriminālizmeklēšanas pārvaldes darba uzlabošanos. "Valsts policijā augstākajos amatos ir tik daudz horizontāla līmeņa darba vietu, cik ir, tāpēc Gudermaņa nomaiņa nenozīmē, ka viņš ir pazemināts amatā vai bijis slikts pārvaldes vadītājs. Turklāt viņam arī jaunajā amatā saglabājas visas iepriekšējās sociālās garantijas un alga," sacīja Ķuzis.

Pirmās rotācijas Valsts policijas vadošajos amatos Ķuzis īstenoja 2013.gada martā. Toreiz tā brīža Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis amatā nomainīja Valsts policijas koledžas direktoru Arti Velšu. Savukārt Velšs kļuva par Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieku.

Tāpat pirms diviem gadiem Par Galvenās Kriminālpolicijas priekšnieku kļuva Andrejs Grišins, kurš līdz tam bija policijas lielākās teritoriālās pārvaldes - Rīgas reģiona pārvaldes – šefs. Tāpat vērienīgajās kadru pārbīdēs toreizējo Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Guntaru Marķitānu Ķuzis lēma iecelt Grišina amatā.

Neilgi pēc šīs rotācijas – 2013.gada 30.maijā – policijas iekšienē tika pieņemts lēmums par tā brīža Prevencijas pārvaldes priekšnieka Edmunda Zivtiņa pārcelšanu Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā. Zivtiņš Prevencijas pārvaldes priekšnieka amatā bija nostrādājis desmit gadus. Līdz ar šo lēmumu 2013.gada vasarā šajā amatā nonāca Normunds Krapsis, kas līdz tam strādāja Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā.

Savukārt ar šā gada maiju amatu maiņa notikusi Ekonomisko noziegumu pārvaldes un Kriminālizmeklēšanas pārvaldes vadošajos amatos. Bez jau minētās Gudermaņa nomaiņas pārbīdes notikušas arī vietnieku amatos, mainoties Gudermaņa vietniekam un Kriminālizmeklēšanas pārvaldes šefa vietniekam. Līdzšinējais Gudermaņa vietnieks Māris Kaļinka ar piektdienu ieņem Bauskas iepriekšējo amatu, kļūstot par Zemgales reģiona pārvaldes Organizētās noziedzības un ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieku. Savukārt līdzšinējā Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietniece Ilze Sokolovska ar 1.maiju pārcelta Kaļinkas līdzšinējā amatā.

Vairāk nekā 100 lapaspušu biezajā Ekonomisko noziegumu pārvaldes darba izvērtējumā secināts, ka Gudermaņa darbā pārkāpumu nav un tās darbu viņš organizējis tā, kā atļāvuši pieejamie resursi un iespējas, skaidro Ķuzis. Vienlaikus viņš norāda, ka pēc iepazīšanās ar apjomīgo ENAP darba ziņojumu vienīgais iespējamais lēmums par ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un apkarošanas uzlabošanu bijis rotācijas. "Ekonomikas jomas ietekme patlaban manāma lielā vairumā noziegumu, tāpēc tieši šāda tipa noziegumu izmeklēšana un apkarošana ir prioritāte ne tikai Valsts policijai, bet noteikta arī Iekšlietu ministrijas un valdības pamatnostādnēs. Tomēr šīs jomas uzlabošana, izmantojot tikai iestādes iekšējos resursus, patlaban iespējama vienīgi ar kadru rotāciju dienesta interesēs," savu lēmumu pamato Ķuzis.

Pats Gudermanis norādīja, ka tas ir Valsts policijas priekšnieka lēmums, tāpēc viņš atteicās to vērtēt. Savukārt vaicāts par vēl viņa vadībā veikto pārvaldes darba novērtējumu un būtiskākajiem trūkumiem pārvaldes darbībā, Gudermanis norādīja, ka tā ir dienesta informācija, kuru nav paredzēts izplatīt plašākai sabiedrībai.

Nu jau jaunais Ekonomisko noziegumu pārvaldes vadītājs Bauska sacīja, ka jaunais amats būšot izaicinājums, pārvaldes attīstības vīziju vēl neiezīmējot. "Pirms stāstīt par vīziju un gaidāmajiem uzlabojumiem ar mērķi palielināt pārvaldes darba efektivitāti, man ir jāiepazīstas ar pārvaldes līdz šim paveikto un jānovērtē tās vājie posmi, kā arī jāiepazīstas ar darbiniekiem," sacīja Bauska. Līdz ar to par konkrētām iespējamām pārmaiņām Ekonomisko noziegumu pārvaldes darbā Bauska nerunāja.

Ķuzis ir pārliecināts, ka rotācija stiprinās policijas kapacitāti izmeklēšanas jomā. Gudermaņa zināšanas un pieredze, izmeklējot ekonomiskos noziegumus, Ķuzis vērtē kā pienesumu Kriminālizmeklēšanas pārvaldes kompetences noziegumu izmeklēšanā. Saistībā ar abu pārvalžu līdzšinējo šefu vietnieku rotāciju Ķuzis pauž pārliecību, ka Sokolova piedāvās jaunu skatījumu ekonomisko noziegumu izmeklēšanai. It īpaši tāpēc, ka viņas "lietu kontā" atrodas arī jaunās Latvijas vēsturē lielāko un sarežģītāko lietu - Zolitūdes traģēdijas un Rīgas pils ugunsgrēka – izmeklēšana. Savukārt, Kaļinkam ieņemot jauno amatu, tikšot stiprināta ekonomisko un kibernoziegumu izmeklēšana reģionālā līmenī.

Tieši nepieciešamība uzlabot ekonomisko noziegumu izmeklēšanu reģionālā līmenī esot minēts kā viens no nepieciešamajiem pasākumiem, lai vispār uzlabotu ekonomisko noziegumu izmeklēšanu. Ķuzis, iepazinies ar apjomīgo ziņojumu par Ekonomisko noziegumu pārvaldes darbu, sācis organizatoriskus pasākumus. Ziņojumā esot norādīts, ka gaidītos rezultātus ekonomisko noziegumu apkarošanā un izmeklēšanā nebūs iespējams sasniegt, stiprinot vienīgi Ekonomisko noziegumu pārvaldi, bet gan problēmai nepieciešams komplekss risinājumu kopums, ietverot visus līmeņus, ieskaitot reģionālo un centrālo līmeni.

"Šodien ekonomikas ietekme manāma gandrīz vai ikkatrā noziegumā, un šīs jomas apkarošanas un izmeklēšanas prioritāte noteikta ne tikai Valsts policijas, bet arī Iekšlietu ministrijas un Latvijas valsts un valdības pamatnostādnēs," atzinis Ķuzis.