Miķeļdienas gadatirgus apmeklētāji varēja iegādāties rudens veltes, amatnieku meistardarbus un vienlaicīgi baudīt arī kultūras programmu ar deju kolektīvu, folkloras kopas, pūtēju orķestru, koklētāju ansambļa, kapelas, kora un muzikālas grupas priekšnesumiem.
Tirgošanās notika ne tikai Doma laukumā, bet arī Herdera laukumā, Jēkaba, Pils, Tirgoņu ielā un Jaunielā, kur varēja iegādāties amatnieku un tautas lietišķās mākslas meistaru darinājumus, kā arī nopirkt rudens ražas veltes, gaļu, zivis, medu, maizi, veselības un ārstnieciskās kosmētikas izstrādājumus, pirts lietas un grāmatas, ko piedāvās ap 250 tirgotāju.
Tirgus apmeklētājus priecēja orķestris "Rīga", jauniešu pūtēju orķestris "Fanfara", tautas deju ansambļi "Dzīpars" un "Vija". Iedzīvotāji varēja vērot arī bērnu deju ansambļu "Teiksmiņa", "Dzīpariņš" un "Dancītis" priekšnesumus, kā arī klausīties bērnu vokālā ansambļa "Magonīte", jauktā kora "Sonāte", folkloras kopas "Rija" un kokļu ansambļa "Cantata" sniegumu. Līdz ar iepirkšanos apmeklētājiem bija iespēja dzirdēt arī grupas "Dakota" un kapelas "Hāgenskalna muzikanti" uzstāšanos.
Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens saulgrieži un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Daudzām tautām, tostarp latviešiem, šie svētki ir apjumības jeb appļāvības - pēdējā pļaujas diena, kad ar maģisku rituālu palīdzību cenšas nodrošināt veiksmi nākamajā gadā un iegūt Jumja labvēlību. Ap šo laiku visai labībai jau bija jābūt nopļautai un savestai zem jumta.
Miķeļi iekrīt visbagātākajā laikā, tādēļ galds šai dienā ir ēdienu pārpilns. Uz galda noteikti vajadzēja būt gaļai, tāpēc kāva aunu, āzi vai visbiežāk sivēnu, kas tika barots īpaši šai dienai un saukts par Miķelīti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
