Sabiedrība mobilizējas palīdzībai 28 Latvijā tikko aizturētiem bēgļiem  (144)

Patlaban ziedotās lietas jau ir nogādātas patvēruma meklētāju centrā. Portālam "Delfi" gan piektdien neizdevās sazināties ar "Muceniekiem" un uzzināt, kā patvēruma meklētāji uzņēmuši ziedojumu.

Ceturtdiena uz Latvijas-Baltkrievijas robežas tikuši notverti 28 cilvēki no Irākas, starp kuriem bijuši arī vairāki nepilngadīgie – vecumā no diviem līdz 17 gadiem, portālu "Delfi" informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāve Santa Jonāte.

Kā atzīst PMLP pārstāve, 28 cilvēki ir salīdzinoši liels skaits, taču tās ir dažas ģimenes, un viena no tām ir ieradusies ar sešiem bērniem.

Naktī uz piektdienu irākieši nogādāti patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki", kas nozīmē, ka visi 28 cilvēki ir lūguši sev piešķirt bēgļu vai alternatīvo statusu, lai tiktu pie patvēruma Latvijā.

Valsts robežsardzē portālam "Delfi" skaidroja, ka notverto starpā ir 15 bērni, septiņi vīrieši un septiņas sievietes. Un tā ir līdz šim lielākā nelegālo imigrantu grupa, kas aizturēta.

Mobilizācija pavisam īsā laika sprīdī

Grasmanis domubiedru grupā "Gribu palīdzēt bēgļiem" uzsaukumu ar lūgumu palīdzēt bēgļiem no Irākas, kas tobrīd vēl nebija nokļuvuši "Muceniekos", publicēja ceturtdien vēlu vakarā. Viņš aicināja cilvēkus atnest piektdien uz galda spēļu veikalu, kura īpašnieks viņš ir, pārtiku, jo patvēruma meklētāji centrā ieradīšoties bez iztikas līdzekļiem.

"Palīdzēt gribētāji ir visdažādākā vecuma. Un visdažādākā profila cilvēki, piemēram, šodien četri skolēni no pretējās skolas [Natālijas Draudziņas vidusskolas] nesa maisus," skaidro Grasmanis. Lai gan domubiedru grupa dibināta tikai aptuveni pirms četrām nedēļām, to biedru skaits tuvojas 1 800 cilvēkiem.

Vaicāts, kāpēc izveidojis šādu domubiedru grupu, vīrietis skaidro: "Mēs padomājām ar ģimeni, ar sievu, kā mēs varētu palīdzēt. Iedomājāmies, kā būtu, ja mēs mājās uzņemtu kādu [bēgli]."

"Es uzprasīju "Facebook" draugiem, vai vēl kādam ir bijusi tāda vēlme. Izrādās, ka jā. Atsaucās diezgan daudzi cilvēki. Varēja just, ka ir cilvēki, kas varbūt ir domājuši, kā viņi varētu personīgi palīdzēt. Stundas laikā izlēmām, ka uztaisīsim grupu. Pēc stundas jau grupa bija gatava," atceras Grasmanis.

Šo četru nedēļu laikā jaunizveidotā domubiedru grupa jau nodibinājusi veiksmīgas sadarbības saites ar organizāciju "Patvērums "Drošā māja"". Katru otrdienu organizācijas telpās pulcējās brīvprātīgie, kas vēlas palīdzēt bēgļiem.

Patvēruma meklētāji dzīvo noslēgti; kontakts ar vietējiem – solis integrācijai

"Galvenais, ka nevar vainot tikai sabiedrību. Te ir ļoti liela nozīme medijiem. Mūsdienās par mediju kļūst ne tikai portāli un ziņu aģentūras, bet arī cilvēki. Tad tā lielākā problēma ir tā, ka mēs esam ļoti viegli ietekmējami," uzsver Grasmanis.

Tagad uzņēmējs gan atzīst, ka tik slikti nemaz nav, jo šo četru nedēļu laikā izjutis ļoti lielu atsaucību: "Ļoti liela sabiedrības daļa tomēr saprot to esošo situāciju. Šajā konkrētajā situācijā – mums ir jāabstrahējas no tā negatīvisma un jāmēģina palīdzēt, ar ko mēs varam."

Bēglis Grasmaņu ģimenes mājās

Lai gan viss sācies no idejas par to, ka paši savā ģimenē varētu uzņemt kādu bēgli, tagad Grasmanis secina, ka šāda iespēja gan nav izslēgta, taču jautājums ir – vai tiešām tā ir aktuālā vajadzība?

"Ir daudzas citas lietas, kurās ir vajadzība palīdzēt. Iespējams, ka uzņemšana mājās nav tik aktuāla, cik varbūt kādam personīgi uzņemties krustvecāku lomu. Šobrīd tie, kas dzīvo "Muceniekos", dzīvo diezgan noslēgti," skaidro uzņēmējs.

"Viņi uzspēlē futbolu ar vietējiem jauniešiem, taču tagad ir sākusies skola un nav ar ko futbolu spēlēt. Viņiem nav integrācijas ar mūsu sabiedrību. Viņi atbrauc uz Rīgu reizi nedēļā kā tūristi. Tāpēc ir ļoti svarīgi tas, kas šodien plānojas – dažādi pasākumi, kur mēs viņus iepazīstinām ar Rīgu. Pastāstīsim – kur ir parki, kur ir bērnu laukumi, kur ir iepirkšanās iespējas," par plāniem stāsta uzņēmējs.

Piemēram, pagājušajā nedēļā Grasmanis organizēja spēļu vakaru "Muceniekos". Tā bijusi pirmā kopīgā iepazīšanās brīvprātīgajiem ar patvēruma meklētājiem, kā arī iespēja parunāt ar patvēruma meklētājiem, kas gaida lēmumu, vai viņiem Latvija piešķirs bēgļa vai alternatīvo statusu.

"Kamēr viņi nav saņēmuši bēgļa vai alternatīvo statusu, viņi nedrīkst strādāt. Līdz ar to viņiem nav ko darīt. Viņiem nav papildu ienākumu," stāsta Grasmanis.

"Tā bija pirmā tikšanās, kur viņi juta, ka viņi var mums var uzticēties. Jāsaka, ka viņi nevar būt uzreiz atvērti, jo diemžēl mūsu sabiedrībā ir cilvēki, kas neuztver viņus par cilvēkiem!" ar nožēlu norāda uzņēmējs.