Papildu protokols Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu paredz noteikt kriminālatbildību par dalību apvienībā vai grupā terorisma nolūkos, par terorisma apmācības saņemšanu, par ceļošanu uz ārzemēm terorisma nolūkos un par šādas ceļošanas finansēšanu, kā arī par šādas ceļošanas organizēšanu un veicināšanu, portālam "Delfi" skaidro Ārlietu ministrijas preses sekretārs Raimonds Jansons.
Rīgā ieplānota svinīgā dokumenta parakstīšana, taču pēc tam jāseko arī protokola ratifikācijai 47 nacionālo valstu parlamentos.
Simboliskais līgums
Kā secina ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), papildprotokola parakstīšanai Rīgā ir arī simboliska nozīme. "Sniedzot ieguldījumu protokola izstrādē, kā arī organizējot Rīgā parakstīšanas ceremoniju, Latvija ir apliecinājusi apņemšanos iesaistīties cīņā pret terorismu visā pasaulē," publiskā paziņojumā medijiem norādījis Rinkēvičs.
Viņš arī uzsver, ka Eiropa ir pasaulē pirmais reģions, kurš izstrādājis reģionāla rakstura tiesību aktu, lai ieviestu ANO Drošības padomes rezolūciju par ārvalstu teroristu kaujiniekiem.
Papildprotokols tika izstrādāts, reaģējot uz drošības izaicinājumiem, it īpaši ņemot vērā 2015. gada janvāra teroraktus Parīzē. Tāpat papildprotokola pamatā ir ANO Drošības padomes rezolūcija par ārvalstu teroristu kaujinieku fenomena apkarošanu.
Dokumenta paustais mērķis - novērst un ierobežot "ārvalstu teroristu kaujinieku" plūsmu uz tādām valstīm kā Sīrija un Irāka, paredzot kriminālatbildību par dalību teroristiskā grupā vai ceļošanu uz ārzemēm terorisma nolūkos, šādas apmācības saņemšanu un braucienu finansēšanu un organizēšanu.
Parakstīšana ieplānota Rīgā, jo Latvija, kā norāda Jansons, ES prezidentūras laikā ņēmusi aktīvu dalību dokumenta izstrādē.
Svinīgajā konvencijas papildprotokola parakstīšanas ceremonijā, izņemot Latvijas delegācijas pārstāvjus, piedalīsies arī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjērns Jaglanns, Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājs un Bosnijas un Hercegovinas ārlietu ministrs Igors Crnadaks, kā arī Luksemburgas tieslietu ministrs, kurš pārstāv Luksemburgas prezidentūru ES Padomē - Fēlikss Brass.
Eiropas Padome, dibināta 1949.gadā, ir vecākā politiskā organizācija Eiropā un šobrīd aptver gandrīz visu Eiropas kontinentu, apvienojot 47 Eiropas valstis. Padomes mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu, nodrošinot tās pamatvērtību – cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma – ievērošanu un aizsardzību. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
