Saeimas Ārlietu komisija trešdien vienojās izskatīšanai otrajā lasījumā virzīt piecus likumprojektus, kas paredz nodot ebreju kopienai piecus nekustamos īpašumus. Sestais likumprojekts paredz atcelt apgrūtinājumus īpašumam Skolas ielā 6, kas jau pašlaik pieder Rīgas Ebreju kopienai.
Lai arī Saeimas Juridiskais birojs aicināja apspriest ideju visus likumprojektus apvienot vienā, komisijas vairākums to neatbalstīja.
"Visiem sešiem likumprojektiem ir viens mērķis, tie tiek virzīti vienlaikus, ir viens tiesību subjekts," klāstīja Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Pēc viņas teiktā, šis ierosinājums balstīts tikai uz juridiskiem apsvērumiem.
Tikmēr konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps skaidroja, ka ekspertu nostāja ir atšķirīga un no juridiskās tehnikas viedokļa iespējami abi varianti. "Tas ir politiskās izšķiršanās jautājums," viņš teica. Turklāt likumprojektu izskatīšana jau sākta.
Sešu likumprojektu turpmāku virzību atbalsta arī Ārlietu ministrija.
Nacionālā apvienība (NA) iebilda pret likumprojektu apvienošanu. Deputāts Jānis Dombrava (NA) vērsa uzmanību gan uz līdzšinējo praksi, gan to, ka deputātu balsojums bijis atšķirīgs par katra īpašuma nodošanu ebreju kopienai. "Daudziem deputātiem likumprojektu apvienošana liks mainīt savu attieksmi," viņš teica.
Tāpat komisija noraidīja vairākus NA deputātu priekšlikumus. Deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) un Imants Parādnieks (NA) rosināja īpašumus nodot nevis biedrībai, bet fondam.
Saskaņā ar deputātu priekšlikumu īpašumi būtu jānodod speciāli izveidotam bijušo Latvijas ebreju draudžu un biedrību īpašumu restitūcijas fondam. Kritizējot to, ka šāds vēl nav izveidots un to, ka jāizrāda labā griba, komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Tāpat atbalstu neguva NA priekšlikums, kas paredz noteikt, ka Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei aizliegts atsavināt vai ieķīlāt tai atdotos īpašumus. Ja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome beigtu pastāvēt, īpašums būtu jānodod atpakaļ valstij.
Neapmierinātību ar komisijas lēmumu pauda Dombrava: "Tas ir absurdi. Jūs paši saprotat, ko jūs darāt? Ja biedrībai kaut kas notiek, tad īpašums atkal nonāk valstij un tad valsts lemj, kam to atkal nodot". Savukārt Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) vērtēja, ka šāds priekšlikums ir "pret likuma garu" un tādējādi parlaments neizrādītu uzticību kopienai.
Jau vēstīts, ka Saeima septembra otrajā pusē konceptuāli atbalstīja piecus likumprojektus, kas paredz nodot ebreju kopienai piecus nekustamos īpašumus.
Likumprojekti paredz ebreju kopienai bez atlīdzības nodot trīs īpašumus Rīgā - Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Abrenes ielā 2 un Ludzas ielā 25. Tāpat Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei bez atlīdzības plānots nodot īpašumu Jūrmalā, Kļavu ielā 13 un Kandavā, Lielā ielā 31.
Īpašumi kopienai tiek nodoti, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un Padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā. Kopienai tiek nodoti īpašumi, kas pirms 2. pasaules kara bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
