Foto: Publicitātes foto
Pie portāla "Delfi" vērsies kāds bankas klients ar sūdzību par to, ka, plānojot pārskaitīt ievērojamu summu, viņam prasīts uzrādīt ikmēneša ienākumus. Vīrietis šādu prasību uzskata par Satversmes un Latvijas iedzīvotāju pamattiesību pārkāpumu. Tikmēr banku pārstāvji norāda: šādas ziņas nepieciešamas, lai novērstu noziedzīgus darījumus.

"Pirms neilga laika man, godīgam nodokļu maksātājam, nācās pārskaitīt ievērojamu summu par kādu tiešām nevainīgu lietu. Vērsos ar lūgumu bankas klientu apkalpošanas daļā, kur man paskaidroja, ka ir jāaizpilda iesniegums par vienreizēju pārskaitījuma limita palielināšanu," stāsta bankas klients. Konsultante viņam norādīja, ka ailītē par ienākumiem jānorāda ikmēneša alga, taču vīrietis to nebija izdarījis un nevēlējās darīt, jo, viņaprāt, tas ir pretrunā Satversmei un tās 92. pantam. Tajā sacīts, ka ikviens ir uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.

"Sieviete man skaidroja, ka iegūto informāciju nevienam nenodošot tālāk. Kāpēc tad vispār tāda informācija ir jāievāc? Rietumu valstīs aizdomīgus darījumus un aizdomīgu klientu kontus specdienestiem rāda tikai pēc tam, kad tas ļauts ar tiesas spriedumu. Tad jau iznāk, ka Latvijas specdienesti ir daudz pārāki, jo kontu informāciju var saņemt arī bez tiesas vai prokuratūras sprieduma," lēš vīrietis. Notikušais viņu tik ļoti sadusmojis, ka prātā nākusi doma valsti iesūdzēt tiesā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) skaidro, ka Latvijā strādājošajām kredītiestādēm jāievēro princips "Zini savu klientu" un to nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. "Eiropas Savienības direktīvas prasības dalībvalstīm, kā arī Finanšu darījumu darba grupas starptautiskie standarti visā pasaulē uzliek par pienākumu kredītiestādēm pārzināt savu klientu, tostarp iegūt informāciju par klientu veiktajiem darījumiem un līdzekļu izcelsmi," teic FKTK pārstāve Laima Auza, piebilstot, ka saskaņā ar Satversmes 105. pantu tiesības uz īpašumu nav absolūtas, un tās var tikt ierobežotas sabiedrības interesēs, ja tas noteikts ar likumu.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijā norāda, ka datu iegūšanu par klientu nosaka ne vien likums un starptautiskās direktīvas un standarti, bet arī Ministru kabineta "Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem", kā arī FKTK normatīvie noteikumi "Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētajām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm", kā arī citi noteikumi.

"Likumdevējs ir noteicis, ka iedzīvotāju pamattiesības un cilvēktiesības, noteiktas nolikumā par ES fundamentālajām tiesībām un ES konvencijā, tiek ierobežotas, taču sabiedrībā iegūtais labums ir lielāks par indivīda tiesībām," skaidro LKA pārstāve Baiba Melnace.

Saskaņā ar tiesību aktiem bankas Latvijā īsteno principu "Pazīsti savu klientu". Tas nozīmē, ka noris klienta izpēte – personu identificē, noskaidro patieso labuma guvēju, iegūst informāciju par klienta personisko vai saimniecisko darbību, naudas līdzekļu izcelsmi, darījuma attiecību mērķi, tāpat arī darījumu uzrauga. Citu institūciju iesaiste šai procesā nav nepieciešama.

Melnace arī norāda, ka bankas dažkārt sastopas ar klientu sūdzībām par veikto izpēti. Sūdzību skaits sevišķi pieaug tad, kad noteic jaunas normatīvās prasības. Tā, piemēram, 2005. gadā, kad noteica prasību norādīt klientu patieso labuma guvēju informāciju.

Savukārt šogad saņemtas sūdzības saistībā ar politiski nozīmīgu personu noskaidrošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!