Durbes pils tiltiņš pazaudējis daudzas mīlas atslēdziņas. Tomēr nākušas klāt jaunas. Pavēroju dzelzs trosēs iekārtus krāsainus kvadrātus. Tā doma ir saprotama tikai idejas autoram. Trosu žņaugtie koki to nesaprot.
Durbes pils ansambli daiļo atjaunotais pils vāgūzis. Tā baronlaikos sauca ratu un kariešu šķūni. Tagad tur darbojas pils kurtuve.
Skatoties uz Tukuma pusi, var vērot Tukuma tālos pakalnus, kuri baro slavenos Melnezera avotus.
Viens avots tek turpat, pie Durbes estrādes. Iecienīts un ļaužu apmeklēts. Manas šaubas par šī ūdens kvalitāti paudīšu atsevišķā rakstā, kur skatīšu jautājumu par iespējamo latviešu tautas "indēšanu".
Staigājot par lielo, sakopšanu alkstošo Durbes pils parku, sapratu, ka mūžīgs ir ne tikai laiks, bet arī mīlestība. Vismaz leģendu skaistumā.
Vēl nāca prātā, ka Lejas Durbe faktiski ir milzīgas upes senleja. Kūstot mūžīgajiem ledājiem, tur ūdens var parādīties. Protams, ne mūsu paaudzes laikā.
Un, protams, skaistā rozes. Sārtās rozes, ko tā mīl Tukumnieki.
Pirms tam, senāk, novēroju mazu mirkli no "Olainfarm" priekšsēža kāzu ceremonijas. Tur, Tukuma ortodoksālajā baznīcā, baltu ziedu aplenkumā savā mīlas ostā iesoļoja Valērija Maligins ar savu draudzeni.
Vēlu, lai daudziem būtu šāds, līdzīgs, piedzīvojums un atmiņas par to uz visu mūžu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
