Zemestrīce bija jūtama arī Liepājā un daudzviet citur Latvijā. Zemestrīci īpaši labi sajuta cilvēki, kas uzturējās ēku augšējos stāvos, piemēram, pamatīgu "šūpošanos" izjutuši Zemkopības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienesta un citu iestāžu darbinieki augstceltnē Republikas laukumā 2. Arī Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1, darbinieki jutuši, kā šūpojas krēsli un palmas, atzina akadēmijā.
Kā ziņo Kaļiņingradas Ārkārtas situāciju pārvalde, pazemes grūdienu epicentrs atradās netālu no Polijas robežas Ļubļino ciematā aptuveni 20 kilometru dziļumā. Nekāda informācija par cietušajiem vai postījumiem pagaidām nav saņemta. Kaļiņingradā pašlaik nedarbojas mobilās un fiksētās telefonu līnijas.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene sacīja, ka glābšanas dienesta telefons 112 ir pārslogots un iedzīvotāji no dažādām vietām ziņo par pazemes grūdieniem, tomēr Smiltene uzsvēra, ka iedzīvotājiem nevajag satraukties un nekādas briesmas nedraud.
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa teica, ka Rīgas domā grūdieni nav bijuši jūtami un nav ziņu, ka tajā būtu parādījušies kādi jauni bojājumi.
Rīgas Domes projektu koordinators sabiedrisko attiecību jautājumos Dzintars Zaļūksnis pastāstīja, ka pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks nav saņēmis informāciju, ka Rīgā saistībā ar novērotajām zemes svārstībām būtu notikušās kādas avārijas vai bojātas ēkas.
Pirmās seismiskās svārstības plkst.14.05 izraisīja zemestrīce, kuras epicentrs bija Kaļiņingradas apgabalā un kuras stiprums bija 4 līdz 5 balles pēc Rihtera skalas.
Kaļiņingradas ārkārtas situāciju pārvalde norādīja, ka seismiskās svārstības ir dabiskas izcelsmes, turklāt brīdināja par iespēju, ka tuvākajā laikā šajā reģionā notiks jauni līdzīgi pazemes grūdieni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
