Kozlovskis: terorisma draudi ir būtiski ES iekšējai drošībai

Nozares ministrs uzsvēra nepieciešamību nodrošināt atbilstošu un savlaicīgu reakcija. Tāpēc Latvijas prezidentūra veltīs nepieciešamo uzmanību, lai varētu pabeigt Itālijas prezidentūras laikā sākto darbu pie ES Iekšējās drošības stratēģijas aktualizēšanas.

Vienlaikus ministrs norādīja, ka terorisma draudi un darbs pie to novēršanas un mazināšanas nav jaunums. Svarīgākais izaicinājums Latvijai ir nodrošināt iesāktā darba stiprināšanu. Latvijas prezidentūra aktīvi strādās arī pie papildu nepieciešamo pasākumu identificēšanas, lai iespējami novērstu līdzīgu traģisku notikumu atkārtošanos. Pasākumu plānā ietilpst pasākumi, lai atbalstītu un stiprinātu cīņu ar radikalizāciju, pilnveidotu informācijas apmaiņas iespējas un sadarbību starp atbildīgajām iestādēm.

Pozitīvi vērtējama ir diskusijas par ES Pasažieru datu reģistra izveidi atsākšanās."Mums ir jāizmanto tās iespējas, ko sniedz šādu datu apstrāde cīņā ar terorismu un arī organizēto noziedzību. Protams, datu apstrādei ir jābūt ierobežotai. Tai jāparedz konkrēts mērķis un jāatbilst visiem datu apstrādes un aizsardzības nosacījumiem," savu viedokli pauda Kozlovskis, uzverot nepieciešamību pasākumiem balstīties uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām.

Sanāksmē ministrs klātesošajiem apliecināja Latvijas gatavību aktīvi turpināt darbu pie atvērtajiem tiesību aktiem saistībā ar drošības jautājumiem, tostarp Eiropola regulu un Cepol regulas priekšlikumu.

Tāpat aktuālas ir arī migrācijas spiediena radītās problēmas. "Pašā gada nogalē un sākumā mūs visus pārsteidza jaunais "spoku kuģu" fenomens ar savu auksto aprēķinu, pametot bīstamos ūdeņos neaizsargātus cilvēkus, tai skaitā bērnus un sievietes. Konkrētie gadījumi papildus uzsvēra, ka ir nepieciešams stiprināt ES atbildi un mēs nevaram novērst savu uzmanību no migrācijas radītājām problēmām," sacīja Kozlovskis.

Latvija uzskata, ka ES atbilde ir jāskatās plašākā kontekstā un ir jāturpina ieviest visaptverošo pieeju cīņai pret migrācijas spiedienu. Situācija nav uzlabojusies un turpmāka pasākumu ieviešana ir nepieciešama, savu viedokli pauda ministrs.

2014.gada oktobrī Eiropas Padomē apstiprinātie secinājumi aptver plaša spektra pasākumus, turklāt to izmantošana ir attiecināma arī uz citiem reģioniem, ja tas nepieciešams. Kozlovskis pauda pārliecību, ka nepieciešams turpināt sadarbību ar trešajām valstīm, stiprinot migrācijas sistēmas un pārvaldības kapacitāti. Vienotas patvēruma sistēmas ieviešana visās dalībvalstī ir viens no elementiem.

Tāpat tiek strādāts pie grozījumiem Dublinas direktīvā. Panāktu Eiropas Padomes nostāju šajā jautājumā, varētu sākt sarunas, tādējādi risinot jautājumus par nepilngadīgo interešu aizsardzību, norādīja Kozlovskis.

Pasākumu plānā ietilpst arī Šengenas telpas darbības turpmāka pilnveidošana. Ministrs uzsvēra, ka tas ir viens no priekšnoteikumiem drošai ceļošanai kopīgajā telpā bez robežām, turklāt to atzīst arī Latvijas pilsoņi.

Noslēgumā Kozlovskis minēja, ka atsevišķa Latvijas prioritāte ir sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm.