Tējas laika etiķete un uzkodas

Tējas laika etiķete

Cienot tējas laika tradīciju, ir svarīgi ievērot attiecīgu etiķeti. Tējas laiks nav vienkārša tējas un uzkodu pagatavošana - tas ir laiks, kad briti pēc labākajām tradīcijām ievēro gadsimtiem izstrādātas pieklājības normas un uzvedību. Protams, mūsdienās reti kurš ikdienas tējas dzeršanai uzvelk glītāko kleitu un pasniedz tēju labākajā porcelāna servīzē, tomēr, ja tējas dzeršanu apvieno ar viesībām, šīs lietas būs ne tikai pieklājīgas, bet pat vēlamas.

Lai arī labāko tēju neviens aiz atslēgas vairs netur (agrāk tā darīja!), ir lietas, kas svinīgā tējas laika pēcpusdienā aktuālas joprojām. Viena no tām ir ielūgumi - lai viesi zina, ko gaidīt, un neviens nejustos neērti. Būtiski izvēlēties arī piemērotus aksesuārus. Neviena pēcpusdienas tēja nav iedomājama bez tējkannas - formālos pasākumos parasti sudraba, bet ikdienai un tējas dzeršanai ar ģimeni un draugiem derēs arī glītas Ķīnas porcelāna tējkannas. Nākamās svarīgākās detaļas ir tējas tasītes, apakštasītes, tējkarotes un cukura trauks. Uz galda jāatrodas arī tējas sietiņam, cukura standziņām un šķīvītim ar citroniem un dakšiņu to satveršanai. Pēc uzkodu veida tiek nodrošināti arī virtuves rīki: nazīši, dakšiņas un karotes. Uzkodām jāatrodas uz tā paša galda, pie kura tiek sēdināti viesi. Saimniecei, kas aicinājusi viesus, nav pieļaujams ilgu laiku atrasties virtuvē, jo tējas laiks galvenokārt domāts kopīgai laika pavadīšanai un sarunām.

Apliecinot cieņu pret viesiem, tējas dzeršanā ir svarīgi nodrošināt dažādas tējas šķirnes, lai katrs pēc savas gaumes izvēlētos tīkamāko. Katra tēja tiek uzlieta individuālā tējas kanniņā. Kamēr tā ievelkas, tiek pasniegts piens, cukurs, citrons un citas piedevas. Papildus tiek pasniegta tējkanna ar verdošu ūdeni, lai pēc nepieciešamības atšķaidītu pagatavotās tējas līdz vajadzīgajam stiprumam. Mazākās uzkodas pieņemts pasniegt uz trīs stāvu servējamā šķīvja. Augstākajā stāvā atradīsies plāceņi; sviestmaizes un sāļās uzkodas - pa vidu, bet saldās uzkodas - apakšā.

Smalkas pēcpusdienas tējas viesiem jāiegaumē: tēja jādzer lēnām, maziem malciņiem. Tējas tasīte pareizi jātur, saspiežot tās osiņu starp īkšķi un rādītājpirkstu, balansam izmantojot mazo pirkstiņu. Piens un cukurs tējā jāiemaisa, iedomājoties, ka tasītes virsma ir pulkstenis, un novietojot karotīti uz plkst. 6, tā lēnām jāvirza uz plkst. 12. Nav pieņemts maisīt tēju intensīvi, virzot karotīti pa apli - tas nav nepieciešams. Kad tēja samaisīta, karotīte jānovieto labajā pusē uz apakštasītes. Ēdot uzkodas, jāievēro, ka katram viesim ir savs galda rīku komplekts, arī tad, ja nazis domāts tikai plāceņa apziešanai ar džemu vai krēmu. Ēdot nepieciešams izmantot arī klēpja salvetes. Pirmoreiz var šķist grūti šīs detaļas iegaumēt, tomēr, ja dzer tēju tik bieži, kā to dara briti, tas nepavisam tā nav.

Viktorijas laika uzkodas

Viktorijas laikam (1837-1901) raksturīga izteikta pieklājība un izsmalcinātība - glītas kleitas, smalks porcelāns un izšūtas mežģīņu sedziņas - bija obligāta maltītes sastāvdaļa, tāpat, protams, kūkas, sviestmaizes un dažādi saldumi.

Klasiskā Viktorijas sviestmaize jeb Viktorijas "sūklis" - šī vienkāršā kūka bija karalienes Viktorijas tējas laika iecienītākā uzkoda. Klasiskas Viktorijas "sūkļa" kūkas pildījums ir aveņu džems un putukrējums vai vaniļas krēms. Viktorijas sviestmaize atšķiras ar to, ka nekad netiek izrotāta tās virsma - ja un vienīgi ar pārkaisītu pūdercukuru. Lai arī to pagatavot ir viegli, ļoti svarīgi ievērot pareizo cepšanas temperatūru, jo tā ir jutīga pret dažādiem cepšanas laikiem un temperatūrām.

Siera standziņas (cheese straws) - viena no pikantajām tējas laika uzkodām. To pagatavošanā parasti tiek izmantots vispopulārākais siers visā Anglijā - Čedaras siers, kura izcelsme meklējama angļu ciemā ar tādu pašu nosaukumu. Tomēr mūsdienās to mēdz aizstāt arī ar citiem cietajiem sieriem - visbiežāk Parmas, papildinot to ar Kajennas pipariem vai paprikas pulveri.

Britu tējas laika uzkodas

Lielbritānijā ir divi tipiski tējas laiki: pēcpusdienas tēja jeb "zemās tējas laiks" (low tea time), kad tiek pasniegta tēja un nelielas uzkodas, un "augstās tējas laiks" (high tea time), kad tējas dzeršana tiek papildināta ar sātīgāku maltīti. Vēsturiski niekoties ar uzkodām un tēju dienas vidū varēja atļauties tikai turīgākie ļaudis, tādēļ līdzās šai tradīcijai strādnieku šķirai izveidojās paradums ieturēt lielāku maltīti vairāk uz vakarpusi.

Grauzdētas tējas maizītes (toasted teacakes) - viegla, salda smalkmaizīte ar žāvētiem augļiem, pagatavota no rauga mīklas. Kaut kas starp maizīti un kūku. Tā parasti ir plāna, grauzdēta apļveida formas maizīte, ar sviestu apziesta. Tējas maizītes ir vienkārša uzkoda, bet tik glītas un zeltaini brūnas, ka labi iederas uz pēcpusdienas tējas galda.

Plāceņi (scones) - skotu izcelsmes tējas uzkoda. Pagatavoti no kviešiem vai miežiem un auzu miltiem. Tie var būt gan viegli saldeni, gan pikanti, papildināti ar rozīnēm, datelēm, sieru vai ko citu. Sākotnēji apaļie un plānie plāceņi tika cepti uz pannas un bija šķīvja lielumā. Mūsdienās lielo plāceni bieži sauc par "bannock", bet pasniegšanai sagrieztās daļiņas - par "scones" jeb plāceņiem. Kad vairākumam cilvēku 19. gs. pašās beigās kļuva pieejams cepamais pulveris, "scones" sāka cept krāsnīs. Tos parasti pasniedz ar džemu vai saldā krējuma kunkuļiem. Tā ir viena no tradicionālajām tējas laika uzkodām.

Kokosriekstu macaroons (coconut macaroons) - skotu macaroon tradicionāli tika gatavots no ēdienu pārpalikumiem - sastampātiem kartupeļiem un cukura, taču, kad recepte kļuva iecienīta, kartupeļus vairs neizmantoja. Tā vietā macaroons gatavoja no cukura, glikozes, ūdens un olu baltumiem. Kokosriekstu macaroons, iemērkti šokolādē, garšo debešķīgi, tādēļ nav brīnums, ka ir tik iecienīti.

Smilšu cepumi (shortbread) - klasisko smilšu cepumu dzimtene ir Skotija. To trīs galvenās sastāvdaļas ir: milti, sviests un cukurs. Smilšu cepumus uzskata par skotu labāko konditorejas izgudrojumu, kuru no kaimiņiem savam tējas galdam aizņēmušies arī angļi. Sākotnēji smilšu cepumus augsto izmaksu dēļ gatavoja tikai svētkos, bet, izejvielām kļūstot lētākām, to gatavošana kļuva pieejama daudziem. Tos var pagatavot mīkstākus vai cietākus - pēc gaumes. Iemērc tējā un baudi!

Rabarberu "muļķis" (rhubarb fool) - lai arī viegli pagatavojams, tomēr bagātīgs, salds un krēmīgs. Tas ir ideāls deserts pēc smagas maltītes. Tā izcelsme meklējama Zviedrijā, tomēr tas labi iederēsies arī vēlajā tējas dzeršanā. Šis skābeni saldais deserts it nemaz nav muļķīgs, bet gan pievilcīgi rozā, samtains un krēmīgs.

Citrona tējas kūka (lemon tea cake, lemon drizzle cake) - šo var viegli sastapt, viesojoties kādā britu tējas dzeršanā. Tās mirdzums izskatās pārāk labi, lai to nepagatavotu viesiem. Pēc cepšanas mīkstā kūka tiek apziesta ar citrona sulu un cukura sīrupu, kas pārvērš to no sausas kūkas par mirdzošu, saldu desertu.

Apaļmaizītes (crumpets) - vairāk maizītes nekā kūka. Pirmajā mirklī tās var šķist pavisam vienkāršas maizītes, sevišķi, ja nav pašceptas, bet vislabāk tās baudīt siltas ar sviestu vai pat Čedaras sieru un, protams, tēju. Apaļmaizītes ir iecienīts brokastu ēdiens, bet laba uzkoda arī pie pēcpusdienas vai vakara tējas.

Eklesas kūkas (Eccles cakes) - šīs mazās kūkas Eklesas pilsētiņā Ziemeļrietumu Anglijā pirmoreiz pagatavotas jau 1793. gadā un joprojām ir populāras uzkodas tējas dzeršanas laikā vai vienkārši kā ātra uzkoda. Līdzīgi kā citas tējas laika uzkodas, arī Eklesas kūkas ir pavisam viegli pagatavojamas - to sastāvā ir tikai kārtainā mīkla, žāvēti augļi un cukurs.

Devonšīras krēma tēja (Devonshire cream tea)

Šīs noteikti nav vienīgās tējas laika uzkodas. Katrā ģimenē ir savas iecienītākās receptes, kuras vislabāk iederas starp sarunām, tēju un vienkārši labu laika pavadīšanu. Citi vairāk iecienījuši saldos cepumus un kūkas, dažiem vairāk tīk sāļie pīrāgi un pikantās uzkodas, bet galvenais - kopā ar tēju tas viss garšos īpaši. Viena tējas dzeršana spēj pārvērst dienu par īstiem svētkiem, un kāpēc gan ne?