Krievijas ietekme reģionā, kurā tā kādreiz neierobežoti valdīja, nemitīgi mazinās, jo bijušās kolonijas aizvien vairāk pārorientējas no Maskavas uz finansiāli pievilcīgākajiem Rietumiem.
Neatkarīgo Valstu Sadraudzībā (NVS) apvienojušās 12 no kādreizējām 15 padomju republikām un tā plešas no Vidusāzijas līdz Eiropas Savienības robežām. To pārvalda neiedomājams līderu sajaukums, kuru lielākajai daļai politiskās saknes iesniedzas padomju laikos un kuri nākuši pie varas vēlēšanās, kas tiek starptautiski kritizētas labākajā gadījumā par to trūkumiem.
Vienā politiskā spektra malā ir Vidusāzijas autokrātiskie līderi, arī Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs, kurš iedibinājis odiozu personības kultu, un Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko, ko Vašingtona dēvē par Eiropas pēdējo diktatoru. Viņu lielākā daļa likuši skaidri saprast, ka viņi nepieļaus savās valstīs "tautas varas" revolūcijas, kādas notika Gruzijā un Ukrainā un kurās pie varas nāca uz Rietumiem orientēti līderi.
Arī mazā Moldova izslīd no Krievijas orbītas ar tās prezidentu Vladimiru Voroņinu, kurš ir vienīgais oficiālais komunistu līderis NVS un saka, ka vēloties ciešāku integrāciju ar Rietumiem.
Gruzija būs pēdējā pietura Buša braucienā pa šo reģionu, kas sākās ar Baltijas valstīm, kuras arī savulaik ietilpa Kremļa impērijā, bet tagad ir kļuvušas par Eiropas Savienības dalībvalstīm un pieprasa Krievijai atvainoties par padomju apspiestības gadiem. Sestdien Bušs "ierīvēja sāli brūcē", paziņojot, ka Baltijas valstis ir demokrātijas paraugs Krievijai.
Gruzijas prezidents Mihails Saakašvili, kurš nāca pie varas pēc "rožu revolūcijas " 2003.gada brigās, boikotē svinības Maskavā, jo viņam pagājušajā nedēļā neizdevās vienoties ar Krieviju par padomju laiku karabāzu likvidēšanu, ko viņš dēvē par okupācijas formu.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs arī labprātāk palicis mājās, lai viņam nebūtu jātiekas ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu 8.maijā, kad atzīmējama arī gadadiena kopš Azerbaidžānas spēku sakāves Kalnu Karabahas konfliktā, kas bija viens no asiņainākajiem Padomju Savienības pēdējās dienās.
Tomēr NVS līderu apspriedē piedalīsies Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kurš nāca pie varas "oranžajā revolūcijā" un vēlēšanās sakāva Putina atklāti atbalstīto kandidātu Viktoru Janukoviču.
Putins noraida apgalvojumus, ka šis grupējumus būtu Kremļa mēģinājums saglabāt bijušo slavu, un saka, ka NVS ir "ļoti svarīgs instruments, kas mums palīdz apmainīties ar informāciju un risināt kopīgas politiskās, humanitārās un administratīvās problēmas".
NVS galvenais mērķis ir censties atjaunot tirdznieciskos sakarus un atjaunot to, ko tā dēvē par kopīgo ekonomisko telpu, taču jaunākā statistika liecina, ka NVS saņem tikai 17% Krievijas eksporta un veido 21% tās importa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
